Septembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izskatīja apžēlošanas lūgumus par deviņām notiesātām personām. No tiem neviens apžēlošanas lūgums netika atbalstīts. Kopumā viņa pilnvaru laikā no 19 apžēlotajām personām Rinkeivičs apžēlojis tikai 1 notiesāto.
Visvairāk apžēlošanu veica Valsts prezidents Guntis Ulmanis - 219 personas, vismazāk žēlsirdīgs bija Egils Levits - 21.
Komentētāji sociālajā tīklā Twitter Valsts prezidenta rīcību vērtēja dažādi, taču kopumā piekrīt viņa viedoklim.
Edgars Kupčs: "Nežēlīgs kungs".
Ilva: "Viņam jau grūti pieskatīt tos, kas nav cietumā, kur nu vēl, ja no cietuma nāks ārā".
Raitis: "Tā tam būtu jābūt".
Vaivads: "Iepriekš man liekas tur pa labi un kreisi apžēloja katru mēnesi. Nav jau zināmas lietas un panti protams".
Guntis A: "Tu zini par ko tie cilvēki ir sodīti? Zinu gadījumu, kad par slepkavību, kur palika ģimene bez tēva, vainīgo apžēloja un no astoņiem piespriestajiem nosēdēja tikai divus. Man tas nešķiet ok."
Notiesāto personu apžēlošana ir viena no Valsts prezidenta tiesībām, ko nosaka Satversmes 45. pants.
Tiesības lūgt apžēlošanu ir:
-personai, kura izcieš vai izcietusi sodu Latvijas Republikā;
-persona, kura notiesāta ārvalsts tiesā un nodota soda izciešanai Latvijas Republikā bez nosacījuma, ka apžēlošana nav piemērojama;
-personai, kura notiesāta Latvijas Republikā un nodota soda izciešanai ārvalstī, ja attiecīgā ārvalsts iestāde piekritusi
-atzīt Latvijas Republikā pieņemto lēmumu par personas apžēlošanu.
Apžēlošanas lūgumu Valsts prezidentam var iesniegt notiesātās personas aizstāvis, likumiskais pārstāvis, vecāki, bērni vai laulātais.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri