Latvijas iedzīvotāji ir gatavi palīdzēt saglabāt dabiskās pļavas

Latvijas dabiskās pļavas pašlaik ir uz izzušanas robežas - tās saglabājušās vien 0,9% valsts teritorijas. Tāpēc jau vairāk nekā piecus gadus tieši dabisko pļavu saglabāšana, atjaunošana un ilgtspējīgas apsaimniekošanas veicināšana ir viena no LDF prioritātēm.

Lai labāk izprastu sabiedrības attieksmi un zināšanas par dabiskajām pļavām, LDF šovasar veica aptauju. Tajā noskaidrots, ka 73% respondentu uztrauc dabisko pļavu izzušana Latvijā, savukārt 74% iedzīvotāju būtu gatavi kaut ko darīt, lai tās saglabātu un atjaunotu. Tajā pašā laikā aptauja arī liecina, ka tikai viena trešā daļa iedzīvotāju zina, ka dabiskās pļavas Latvijā izzūd.

Vairākums jeb 74% Latvijas iedzīvotāju ir gatavi rīkoties dabisko pļavu labā - galvenokārt aptaujātie varētu iegādāties produktus, kuri nāk no dabiskajām pļavām - gaļu, medu un zāļu tējas. Tāpat aptaujas dalībnieki norāda, ka cīnītos pret invazīvajām sugām, piemēram, lupīnām un latvāņiem (29%), kā arī nepļautu mauriņu vai tā daļu, ļaujot izziedēt savvaļas augiem (23%). Savukārt 18% būtu gatavi savā īpašumā atjaunot vai iekopt dabisko pļavu un 14% - ievākt dabisko pļavu augu sēklas un iesēt tās savā īpašumā.

Tajā pašā laikā tikai 28% Latvijas iedzīvotāju ir pazīstami ar faktu, ka dabiskās pļavas Latvijā izzūd. 28% respondentu ir dzirdējuši apgalvojumu "lai dabiskās pļavas Latvijā saglabātos, tām nepieciešama cilvēka veikta apsaimniekošana".

Vaicāti par pirmajām asociācijām saistībā ar dabisko pļavu, respondenti minēja pļavu, kurā zied rudzupuķes, pīpenes, magones (26%), zāli un garu zāli (22%), kā arī pļavu, kas aug savā vaļā un netiek apsaimniekota (20%).

LDF botāniķe Rūta Sniedze-Kretalova skaidro, ka pļavas cilvēkiem ir svarīgas kā daļa no Latvijas identitātes, taču pašlaik novērojams tas, ka, līdzīgi kā pašas pļavas, zūd arī iedzīvotāju izpratne par to, kas tad ir īsta dabiskā pļava. Tā, piemēram, bieži pieminētās rudzupuķes un magones pļavās neaug, jo tās ir tīrumu nezāles. Tāpat dominē uzskats, ka dabiskā pļava ir aizaugusi un nekopta, kamēr realitātē dabiskajai pļavai ļoti nepieciešams cilvēks un ilgtspējīgi veikta apsaimniekošana - ekstensīva pļaušana ar zāles novākšanu vai noganīšana, skaidro botāniķe.

Viņa atzīst, ka labā ziņa ir tā, ka cilvēki ir gatavi darboties pļavu labā, ko rāda gan šī aptauja, gan LDF īstenotā pļavas sēklu vākšanas akcija "Darām pļavu kopā!", kā arī pilsētas pļavu iniciatīva.

Aptaujā LDF arī noskaidroja, ar kādiem augiem iedzīvotājiem saistās pļava. Vairums jeb 76% Latvijas iedzīvotāju visbiežāk kā augu, kas saistās ar dabisko pļavu, nosauc parasto pīpeni, 67% - āboliņu, bet 51% - madaru. Sievietes un lauku teritorijās dzīvojošie ir zinošāki par augiem dabiskajās pļavās.

Cilvēki vecumā no 18-24 gadiem biežāk nosauca madaru, āboliņu, baldriānu, savukārt vecāka gadagājuma cilvēki no 55-65 gadiem - vīgriezi un rasaskrēsliņu.

Aptaujā arī tika aplūkots, kāda tipa zālājam cilvēki dod priekšroku sev tuvākajā vidē. Ja pagalmos lielākā daļa jeb 72% respondentu joprojām izvēlas koptu un zemu nopļautu mauriņu, tad piemājas teritorijā un pilsētu zaļajās zonās vairāk nekā trešdaļa aptaujāto dod priekšroku arī pļavai, kas tiek pļauta divas reizes sezonā vai mauriņam ar nenopļautām ziedošu savvaļas augu saliņām.

Aptauju "Latvijas iedzīvotāju zināšanas par dabiskajām pļavām" veica pētījumu kompānija "Kantar" pēc LDF pasūtījuma. Veicot tiešsaistes intervijas internetā, pētījumā tika uzrunāti 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem.