LPV frakcijas vadītājs: «Latvija ir bijusī daļa no Padomju Savienības» (+VIDEO)

Saeimas deputātu absolūtais vairākums - 80 cilvēki - nobalsoja par to, lai tiktu sākta likumdošanas grozījumu izskatīšanas procedūra, kas ļautu krievu pensionāriem Latvijā kārtot latviešu valodas eksāmenus vēl 2 gadus. VS.LV vērsa uzmanību, ka diskusijas laikā izskanēja ļoti interesanti izteikumi no deputātu puses.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēja Saeimas deputāts Uģis Rotbergs (JV): "Komisija izstrādāja šo likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā” sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Veselības ministriju un Labklājības ministriju... Šie likuma grozījumi attiecas tikai un vienīgi uz Krievijas Federācijas pilsoņiem, tie neattiecas uz Latvijas etniskajiem krieviem vai krieviski runājošiem citiem".

Deputātam iebilda Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava:

"Mēs arī ņēmām vērā tās mācības, kuras deva Ukraina, un dod līdz šai pašai dienai, kad agresorvalsti atbalstoši pilsoņi palīdz vistiešākajā veidā Krievijas bruņotajiem spēkiem slepkavot Ukrainas teritorijā civiliedzīvotājus un Ukrainas bruņotos spēkus. Ne viens vien, starp citu, esi pieminēšu, ne viens vien Ukrainas Drošības dienesta aizturētais, šīs precīzās artilērijas uguns koriģētājs un tamlīdzīgi... ir gados arī veci cilvēki. Nav atšķirība pēc vecuma, tur ir atšķirība pēc tā, kāda ir lojalitāte, pie kuras valsts. Mēs aizvadītajā gadā, pieņemot šo likumu, pieņēmām lēmumu veidot individuālu izvērtējumu attiecībā uz jebkuru personu. Gan viņai ir jānokārto valodas eksāmens līdzīgi kā jebkuram trešo valstu pilsonim, gan arī jāiziet cauri drošības iestāžu sietam.

Liela daļa no Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem ir ievērojuši likuma prasības, ir parādījuši, ka viņi savu nākotni vēlas saistīt ar Latviju, un ir bijuši likumpaklausīgi. Bet ir arī pietiekami daudzi Krievijas pilsoņi, vairāki tūkstoši, kas nav pildījuši likuma prasības, ļoti iespējams, arī liela daļa no viņiem jau ir pieņēmusi lēmumu atstāt Latviju, jo viņi, piemēram, negrib atbildēt, kam tad pieder Krima, jo tas ir viens no jautājumiem, ar ko šie Krievijas pilsoņi saskarās.

Jau aprīlī notika pirmais mēģinājums faktiski vispār atcelt šo likumu. Toreiz Nacionālajai apvienībai izdevās, izmantojot koalīcijas līgumā paredzētās tiesības, nobloķēt šos centienus. Aprīlī tika īstenoti tehniski labojumi šajā likumā, manuprāt, arī atbalstāmi labojumi kopumā, kur tātad tika precizēta kārtība attiecībā uz to, ka tiek dota iespēja otro reizi kārtot valodas eksāmenu tiem, kam nav izdevies ar pirmo reiz nokārtot.

Augusta sākumā, šī gada augusta sākumā, valdība sarunās, kad notika sarunas par darāmajiem darbiem, šīm piecām aktualitātēm, ko ļoti mēs plaši diskutējām, par izglītību, par tātad veselības aprūpi un daudzām citām jomām, kas bija iezīmēta. Viena lieta, ko augusta sākumā VIENOTĪBAS premjerministrs mums aktualizēja, ir, ka viens no izšķirošajiem jautājumiem – būs arī šie Imigrācijas likuma grozījumi, kuri ir jāmaina. Nacionālā apvienība atbildēja, ka, nē, tā nebūs cena, par kuru mēs esam gatavi darboties vai nedarboties valdībā. Toreiz Kariņa kungs no šiem vārdiem nedaudz tā kā atkāpās, bet šis jautājums palika karājoties gaisā.

"Kas man rada bažas? Varbūt ne tik daudzi šie naudas faktori, kas man liekas vienkārši netaisnīgi. Man rada bažas tas, ka tiek izveidota iedzīvotāju grupa, kas ir krietni privileģētāka, kurai būs likumīgas tiesības šos visus divus gadus atrasties gan Latvijā, gan Krievijā", - ziņo J.Dombrava.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) paziņoja: "No sākuma biedēja ar to, ko par mums padomās, vai nu kā šo izmantos Kremļa propaganda, vēlāk mēģināja iežēlināt un nokaunināt ar krāšņiem epitetiem un uzburtām gara ainām ar nevarīgiem, mocītiem vecajiem cilvēkiem pīļu gājienā uz robežu vai maskās tērptiem pensionāru medniekiem ielās. Tad, kas vēl aiziet trakāk, ka Latvija un latvieši esot paši vainīgi, ka neiemācīja tiem valodu. Tad vēl, ka prasība pierādīt valodas zināšanas ir apspiešana, diskriminācija, vajāšana un pat tik nopietns pārmetums kā genocīds".

"Man ar nožēlu ir jāsaka, ka Latvijas valsts, vismaz manā skatījumā, nav darījusi pietiekami, lai starptautiski skaidrotu, kādēļ šie grozījumi ir nepieciešami, ka tie nepārkāpj cilvēktiesības, ka tā nav vajāšana. Un kādēļ es minu to? Nu ir absurda situācija, ka trīs mēneši, nu mums nav ārlietu ministra!" - pauž R.Kols.

Krievijas pensionārus aizstāvēja Ainārs Šlesers (LPV): "Latvija ir bijusi daļa no Padomju Savienības. Mēs esam bijuši okupēti no Padomju Savienības puses, un tikai deviņdesmito gadu sākumā mēs atguvām neatkarību.

Bet realitāte ir tāda, ka es esmu dzimis 70. gadā. Es piedzīvoju 20 gadus no manas dzīves to veco sistēmu, jaunieši, kas ir jaunāki, viņi nav dzīvojuši Padomju Savienībā, bet es zinu to, ka, jā, tur bija atbraukuši cilvēki no citām Padomju Savienības republikām, pēc tam viņiem dzima bērni. Cik es atceros, ka deviņdesmito gadu sākumā mērķis bija dabūt ārā virsniekus, nu tātad militārpersonas, kas šeit atradās, un tas lielā mērā tika sasniegts – armija tika izvesta. Tagad, kad jau ir 2023. gads, tad pēkšņi parādās šis jautājums. Vairāk nekā 30 gadi pagājuši, un mēs runājam par drošību. Par drošību. Tad, kad šeit Saeimā, runāja deviņdesmito gadu sākumā, tas bija patiešām drošības jautājums. Padomju armija bija jādabū ārā no Latvijas. Tā mūs apdraudēja. Tagad mēs runājam par tiem dažiem tūkstošiem, vai tie ir pieci, seši, desmit... Cik tad ir tie tūkstoši cilvēku palikuši? Bet, kad mums informēja Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā speciālisti, ka 80 vai 90 procenti no šiem cilvēkiem ir pensijas vecumā. Nu es neticu, ka valsts drošību apdraud šodien pensionāri. Vai mēs tiešām esam tie, kuri uzskata, ka viņi ir teroristi vai kā savādāk viņi var apdraudēt? Es runāju no cilvēciskā faktora. Ir cilvēki, kas 70 gados kāpj kalnos, nodarbojas ar sportu, viņiem ir laba veselība, bet ir tādi, kas 60, 65, 70 gados knapi pārvietojas, viņiem ir problēmas, un tā ir bijis. Nu, es tagad vienkārši skatos... Tātad 65 gadi ir pensijas vecums".