«ES pietiks līdzekļu Ukrainas atbalstam tik, cik ilgi tas nepieciešams» (+VIDEO)

Par ticamāko Aizsardzības ministrijas vadītāja amata kandidātu šobrīd tiek dēvēts parlamentārās Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs, ilggadējais Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs, Stradiņa universitātes profesors Andris Sprūds.

Politiķis atbildēja uz "VS.LV" jautājumiem.

-Kā Jūs vērtētu Ukrainas izredzēs dalībai NATO un Eiropas Savienībā?

-Vērtēju pozitīvi. NATO samitā sabiedrotie, kuru starpā ir 22 no 27 Eiropas Savienības valstīm, skaidri pauda, ka Ukraina būs 33. NATO dalībvalsts. Tas nozīmē, ka Ukrainas integrācija Rietumu drošības, politiskās un ekonomiskās sadarbības organizācijās, tostarp ES, ir uzsākta un virzās zināmā tempā. NATO samits ir rezultējies ar vairākiem svarīgiem aspektiem. Pirmkārt, ir nostiprinājies Ukrainas eiroatlantiskais virziens. To apliecina NATO līderu oficiālie izteikumi par to, ka Ukraina pēc kara kļūs par NATO dalībnieku, turklāt ar atceltām prasībām dalībai rīcības plānā.

Otrkārt, militārais atbalsts Ukrainai ir kļuvis vēl lielāks, jo vairākas NATO valstis paziņoja par papildus palīdzības paketēm militārā aprīkojuma ziņā. Treškārt, ir izveidota NATO-Ukrainas padome - jauna kopīga institūcija, kurā sabiedrotie un Ukraina darbojas kā līdzvērtīgas dalībvalstis, lai veicinātu politisko dialogu, iesaistīšanos, sadarbību un Ukrainas eiroatlantiskos centienus pievienoties NATO. Tas nodrošinās kopīgas konsultācijas, lēmumu pieņemšanu un aktivitātes, kā arī kalpos kā krīzes konsultāciju mehānisms starp NATO un Ukrainu.

Attiecībā uz ES šobrīd primārs jautājums ir par sarunu uzsākšanu. Jūnija mutiskajā ziņojumā par Ukrainas reformu progresu, tika saņemta informācija, ka no izvirzītajām 7 prioritārajiem uzdevumiem Ukraina ir veiksmīgi izpildījusi 2 (tiesu pārvaldības struktūras reforma; mediju jomā pārņemot plašsaziņas līdzekļu tiesību aktus saskaņā ar ES audivizuālo mediju pakalpojumu direktīvu), labs progress ir 1 (Satversmes tiesas reforma) un atlikušajos 4 ir zināms progress (korupcijas apkarošana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošana, deoligarhizācija, nacionālās minoritātes). Progress noteikti ir veikts, vienlaikus vēl potenciāls uzlabojumiem saglabājas. ES dalībvalstīm būs jāvienojas politiski par tālāko virzību.

-Palīdzība Ukrainai no Eiropas Savienības attiecas ne tikai uz militāro tehniku, bet arī uz finansēm – vai, jūsuprāt, Eiropai pietiks līdzekļu?

-Īsā atbilde ir – jā. ES pietiks līdzekļu Ukrainas atbalstam tik, cik ilgi tas ir nepieciešams. Kopš 2022. gada 24. februāra ES (institūcijas un dalībvalstis) ir atbalstījušas Ukrainu ar vairāk kā 77 miljardu eiro palīdzību, kur lielākā daļa no tā – ap 40 miljardiem eiro ir bijusi finansiālā palīdzība. 77 miljardi eiro 1 gada un 6 mēnešu laikā ir 0,9% no ES valstu ikgadējiem budžeta tēriņiem 2022. gadam, un 0,45% no ES valstu kopējā IKP 2022. gadam.

Ir saprotams, ka atbalsts skaitļos, kas strauji pieauga kara sākumā, ar laiku izlīdzināsies. Taču, lai arī ES ir spēlējusi izšķirošu lomu Ukrainas finanšu kapacitātes saglabāšanā, tās atbalsts ir daudzveidīgs. Tas iekļauj gan sankcijas pret Krieviju, gan vieglākus piekļuves nosacījumus ES tirgum, gan ES pilsoniskās sabiedrības aktivitātes, gan ES valstu un līderu politisko atbalstu.