• Lita,
  • Sibilla,
  • Teika
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


«ES pietiks līdzekļu Ukrainas atbalstam tik, cik ilgi tas nepieciešams» (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 07:17, 07.09.2023


Latvijas aizsardzības ministra amata kandidāts Andris Sprūds augstu vērtē sadarbības perspektīvas ar Kijivu.


Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds tiekas ar Ukrainas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Anatoliju Kucevolu.

Par ticamāko Aizsardzības ministrijas vadītāja amata kandidātu šobrīd tiek dēvēts parlamentārās Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs, ilggadējais Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs, Stradiņa universitātes profesors Andris Sprūds.

Politiķis atbildēja uz "VS.LV" jautājumiem.

-Kā Jūs vērtētu Ukrainas izredzēs dalībai NATO un Eiropas Savienībā?

-Vērtēju pozitīvi. NATO samitā sabiedrotie, kuru starpā ir 22 no 27 Eiropas Savienības valstīm, skaidri pauda, ka Ukraina būs 33. NATO dalībvalsts. Tas nozīmē, ka Ukrainas integrācija Rietumu drošības, politiskās un ekonomiskās sadarbības organizācijās, tostarp ES, ir uzsākta un virzās zināmā tempā. NATO samits ir rezultējies ar vairākiem svarīgiem aspektiem. Pirmkārt, ir nostiprinājies Ukrainas eiroatlantiskais virziens. To apliecina NATO līderu oficiālie izteikumi par to, ka Ukraina pēc kara kļūs par NATO dalībnieku, turklāt ar atceltām prasībām dalībai rīcības plānā.

Otrkārt, militārais atbalsts Ukrainai ir kļuvis vēl lielāks, jo vairākas NATO valstis paziņoja par papildus palīdzības paketēm militārā aprīkojuma ziņā. Treškārt, ir izveidota NATO-Ukrainas padome - jauna kopīga institūcija, kurā sabiedrotie un Ukraina darbojas kā līdzvērtīgas dalībvalstis, lai veicinātu politisko dialogu, iesaistīšanos, sadarbību un Ukrainas eiroatlantiskos centienus pievienoties NATO. Tas nodrošinās kopīgas konsultācijas, lēmumu pieņemšanu un aktivitātes, kā arī kalpos kā krīzes konsultāciju mehānisms starp NATO un Ukrainu.

Attiecībā uz ES šobrīd primārs jautājums ir par sarunu uzsākšanu. Jūnija mutiskajā ziņojumā par Ukrainas reformu progresu, tika saņemta informācija, ka no izvirzītajām 7 prioritārajiem uzdevumiem Ukraina ir veiksmīgi izpildījusi 2 (tiesu pārvaldības struktūras reforma; mediju jomā pārņemot plašsaziņas līdzekļu tiesību aktus saskaņā ar ES audivizuālo mediju pakalpojumu direktīvu), labs progress ir 1 (Satversmes tiesas reforma) un atlikušajos 4 ir zināms progress (korupcijas apkarošana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošana, deoligarhizācija, nacionālās minoritātes). Progress noteikti ir veikts, vienlaikus vēl potenciāls uzlabojumiem saglabājas. ES dalībvalstīm būs jāvienojas politiski par tālāko virzību.

-Palīdzība Ukrainai no Eiropas Savienības attiecas ne tikai uz militāro tehniku, bet arī uz finansēm – vai, jūsuprāt, Eiropai pietiks līdzekļu?

-Īsā atbilde ir – jā. ES pietiks līdzekļu Ukrainas atbalstam tik, cik ilgi tas ir nepieciešams. Kopš 2022. gada 24. februāra ES (institūcijas un dalībvalstis) ir atbalstījušas Ukrainu ar vairāk kā 77 miljardu eiro palīdzību, kur lielākā daļa no tā – ap 40 miljardiem eiro ir bijusi finansiālā palīdzība. 77 miljardi eiro 1 gada un 6 mēnešu laikā ir 0,9% no ES valstu ikgadējiem budžeta tēriņiem 2022. gadam, un 0,45% no ES valstu kopējā IKP 2022. gadam.

Ir saprotams, ka atbalsts skaitļos, kas strauji pieauga kara sākumā, ar laiku izlīdzināsies. Taču, lai arī ES ir spēlējusi izšķirošu lomu Ukrainas finanšu kapacitātes saglabāšanā, tās atbalsts ir daudzveidīgs. Tas iekļauj gan sankcijas pret Krieviju, gan vieglākus piekļuves nosacījumus ES tirgum, gan ES pilsoniskās sabiedrības aktivitātes, gan ES valstu un līderu politisko atbalstu.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Čakša: Priekšlikumi nemazinās pedagogu atalgojumu (+ LIZDA viedoklis)

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumi pedagogu darba slodžu līdzsvarošanai nemazinās to atalgojumu, šodien preses konferencē uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Sabiedrība Muzeju nakts arī Saeimā. Būs ekspozīcija par Latvijas dalību ES un NATO

Sestdien, 18.maijā - Saeimas nams vērs savas durvis apmeklētājiem

Sabiedrība Brīvdienās saglabāsies silts laiks, vietām dārdēs pērkons

Šīs nedēļas nogalē Latvijā saglabāsies vasarīgi silts laiks, vietām gaidāms īslaicīgs lietus un pērkona negaiss, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Ārlietu ministre iestājusies Zemessardzē

Ārlietu ministre Baiba Braže iestājusies Zemessardzē, izriet no viņas publicētā ieraksta tviterī.

Lasiet arī

Kriminālziņas Krievija izsludinājusi meklēšanā Jāni Vitenbergu

Krievijas Iekšlietu ministrija izsludinājusi meklēšanā Saeimas deputātu Jāni Vitenbergu (NA), Igaunijas bijušo Policijas un robežsardzes departamenta ģenerāldirektoru Elmāru Vaheru un kādreizējo ārlietu ministru Urmasu Reinsalu, kā arī vairākas citas esošās un bijušās amatpersonas no Baltijas valstīm un Polijas.

Sabiedrība IeM: Ukrainas bēgļu plūsma saglabājas mērena un stabila

Šogad četros mēnešos Latvijā pār ārējo robežu ir ieceļojuši 6457 Ukrainas pilsoņi, un bēgļu plūsma saglabājas mērena un stabila, taču ievērojami mazāka nekā 2023.gadā, kad šajā pašā laika periodā ieceļoja 40 496 Ukrainas pilsoņi, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotā informācija.

Pasaule ISW: Krievi ielauzušies ne vairāk kā astoņu kilometru attālumā no robežas

Krievijas karaspēks Ukrainas teritorijā Harkivas apgabala ziemeļos ielauzies ne vairāk kā astoņu kilometru attālumā no robežas un ir apņēmies izveidot "buferzonu", nevis virzīties Harkivas apgabala dziļumā, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) eksperti.

Pasaule Daukšts: Krievija ir gatava pārkārtot ekonomiku uz kara sliedēm

Krievijas diktatora Vladimira Putina lēmums izvirzīt aizsardzības ministra amatam Andreju Belousovu parāda, ka Krievija ir gatava straujākiem tempiem pārkārtot valsts ekonomiku uz kara sliedēm, uz militārās ekonomikas pusi, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda politologs un vēsturnieks Kārlis Daukšts.