• Hermanis,
  • Vilmārs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


LPS priekšsēdis nosaucis summu, kādu pašvaldībām vajadzēs līdz gada beigām

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 21:15, 05.09.2023


Aizdevumu sadārdzinājuma rezultātā pašvaldībām līdz gada beigām faktiski būs papildus nepieciešami 30 miljoni eiro, jo procentu likme pieaugusi līdz pat 70 reizēm, uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis.


Foto: LETA

Kā informēja LPS pārstāve Liene Užule, paplašinātajā LPS Valdes sēdē pašvaldību vadītāji tikās ar Ministru prezidenta amata kandidāti Eviku Siliņu (JV), uzklausot viņas darba prioritātes un redzējumu par izglītības, finanšu, drošības, reģionālās attīstības un citām jomām.

Viena no būtiskām tikšanās sarunu tēmām bija pašvaldību finanses un aizdevumi pašvaldībām, proti kredītprocentu pieauguma ietekme uz pašvaldību budžetiem. Kaminskis akcentēja, ka šis un arī nākamais gads pašvaldībām finanšu jomā būs izaicinājumu pilns, ko rada ne vien minimālās algas celšana, energoresursu sadārdzinājums un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākās likmes atalgojuma celšana, bet arī straujš kredītaizņēmumu procentu likmju palielinājums, kā rezultātā ir būtiski pieauguši pašvaldību izdevumi procentu nomaksai.

Vienlaikus no nākamā gada visām pašvaldībām no sava budžeta būs jānodrošina jaunas funkcijas bez tām sekojošā finansējuma. Pēc Kamiska paustā, līdz ar to kopumā būtu Finanšu ministrijā jādiskutē par iespējamo iedzīvotāja ienākuma nodokļa proporcijas maiņu par labu pašvaldībām, lai tās varētu segt ne tikai strauji pieaugošos izdevumus, ko sekmē valsts aizvien noteiktie jaunie uzdevumi, bet rastu arī iespēju ieguldīt attīstībā, iedzīvotāju labklājības celšanā.

Tāpat Kaminskis uzsvēra gaidāmās skolu tīkla reformas nozīmību un joprojām neatbildētos jautājumus par pedagogu trūkumu, izglītības kvalitāti, transporta pieejamību, iekļaujošo izglītību, kā arī mācību materiālu pieejamību. Vienlaikus pašvaldībām svarīga ir skaidrība par valsts un pašvaldību sadarbību ārkārtas situācijās, kopīgs darbs civilajā aizsardzībā un drošības jomā. Pašvaldības ir gatavas sniegt savu ieguldījumu sadarbībā, kas sekmētu savstarpēju izpratni un rezultātā sekmētu iedzīvotāju labklājību, kvalitatīvu dzīves vidi un patriotismu.

Savukārt Siliņa kā savas galvenās prioritātes valdības vadītājas amatā uzsvēra iekšējo un ārējo drošību, izglītības kvalitāti un demogrāfiju, veselības pakalpojumu pieejamību, mobilitāti, pierobežas stiprināšanu, uzņēmējdarbības attīstību, investīciju piesaisti, kā arī birokrātijas mazināšanu.

"Mans mērķis ir latviska, droša, labklājīga, eiropeiska valsts, kurā dzīvojošajiem cilvēkiem, ģimenēm ar bērniem ir kvalitatīvs dzīves līmenis. Latvijas spēks ir tās dažādībā un spējā sarunāties pie viena galda nevis cīnīties vienam ar otru. Mūsu valsts attīstība ir kopējs darbs ar pašvaldībām un vienots redzējums, ka labāk izvirzīt lielus un ambiciozus mērķus, jo tā varēsim sasniegt vairāk", pauda Siliņa.

Pasākuma laikā valstspilsētu un novadu pašvaldību vadītāji Siliņai raksturoja esošo situāciju savās teritorijās un uzdeva jautājumus par jaunās valdības darbu, risinot demogrāfijas, izglītības finanšu un citus jautājumus.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Rīgā pēc ziemas sezonas sakopti 90% brauktuvju

No nākamās nedēļas beigām pilsētā plānots ieviest īslaicīgus apstāšanās un stāvēšanas liegumus vairākos ielu posmos, kur gar ielu malām atļauts stāvēšanai novietot transportlīdzekļus. Par ierobežojumiem pašvaldība ziņos atsevišķi.

Sabiedrība Dienesti skaidro nezināmas izcelsmes vielas smakas avotu kanalizācijas akās Rīgā

Atbildīgie dienesti šobrīd strādā, lai noskaidrotu pagaidām nezināmas izcelsmes vielas smakas avotu kanalizācijas akās Rīgā, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Sabiedrība Prognozē, ka pēc pieciem gadiem veselībā varētu trūkt aptuveni 2400 darbinieku

Pēc pieciem gadiem veselības aprūpes sistēmā varētu trūkt aptuveni 2400 darbinieku, šodien konferencē "Veselības aprūpes cilvēkresursu krīze: Mazās valstis nākotnes risku priekšā" par veselības aprūpes darbaspēka izaicinājumiem un risinājumiem Eiropā norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.

Sabiedrība "Straupe": E.coli baktērija uzņēmuma produkcijā nav apstiprināta

Līdz šim laboratoriskās pārbaudēs E.coli baktērijas klātbūtne nav apstiprināta nevienā piena ražošanas uzņēmuma "Straupe" produkcijas veidā, kā arī ņemtajos paraugos no ražošanas iekārtām, taras vai darbinieku rokām, aģentūru LETA informēja kompānijā.

Lasiet arī

Ekonomika Pērn uzņēmumu nodokļu iemaksas valsts kopbudžetā augušas par 6,9%

Pagājušajā gadā uzņēmumu nodokļu iemaksas valsts kopbudžetā sasniegušas 11,33 miljardus eiro, kas ir par 6,9% vairāk nekā 2023.gadā, liecina "Lursoft" apkopotie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Sabiedrība Lems par iespējām legalizēt medicīnisko marihuānu

Pašreizējais regulējums piespiež pacientus iegādāties marihuānu vai to saturošus preparātus nelegālā tirgū vai ievest tos nelegāli no citām valstīm.

Sabiedrība Latvijā strādā ap 9300 Ukrainas valstspiederīgo

Patlaban 9300 Ukrainas valstspiederīgo ar pagaidu aizsardzības statusu Latvijā reģistrēti kā darba ņēmēji, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins uz šā gada sākumu.

Kriminālziņas Strupišs: AT vadības nomaiņa varētu kaitēt sākto darbu pabeigšanai

Pašreizējais Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs un viens no AT priekšsēdētāja amata kandidātiem Aigars Strupišs ir pārliecināts, ka AT vadības nomaiņa varētu kaitēt iesākto darbu pabeigšanai.