Iepriekš pirmā instances tiesa atzina Šteinu par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un dienesta viltojumā. Šteinam tiesa noteica sabiedriskos darbus uz 220 stundām, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts pārvaldē uz vienu gadu un sešiem mēnešiem.
Kā drošības līdzekli līdz sprieduma stāšanās spēkā Šteinam atstāts iepriekšējais - aizliegums ieņemt amatus Cēsu novada pašvaldībā un aizliegums izbraukt no valsts, atceļot drošības līdzekli - aizliegumu tuvoties noteiktām personām. Spriedums ir pārsūdzēts un nav stājies spēkā.
Aģentūrai LETA Šteins apliecināja, ka patlaban uz laiku apturēt deputāta pilnvaras viņš uzskatījis par pareizāko lēmumu. Šteins skaidroja, ka pret viņu tika ierosināta krimināllieta par to, ka viņš, būdams Līgatnes novada domes priekšsēdētājs, it kā esot izmantojis Līgatnes novada pašvaldības īpašumu - kvadriciklu -, veicot vides kontroles un uzraudzības pasākumus Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības labā.
Kā liecina portālā "Firmas.lv" pieejamā informācija, Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrību 2015.gadā dibinājušas vairākas Gaujas upes baseina pašvaldības un to izpildinstitūcijā ir vairāki bijušie un esošie šo pašvaldību vadītāji. Šteinam vienīgajam ir tiesības pārstāvēt biedrību atsevišķi. Biedrība koordinē pašvaldību darbu Gaujas upes ilgtspējīgā uzturēšanā, skaidroja Šteins.
Viņš apgalvoja, ka lietā neesot neviena pierādījuma, ka viņš būtu izmantojis kvadriciklu biedrības labā. Viņš savu vainu nav atzinis un notiesājošo spriedumu pārsūdzējis.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri