Man nav pieņemami meli! Partiju Jaunā Vienotība pamet tās biedrs

Taču, tad paklausoties pašas Jaunās Vienotības argumentus, jākonstatē, ka pati partiju apvienība tieši tā ir prezentējusi savu biedreni. Līdz ar to es kā Vienotības biedrs jau desmito gadu saredzu savulaik partijas valdē Ašeradena ieteikumu uz vēlēšanām izveidot vīriešu un sieviešu kvotas, jo, redz, Skandināvijā jau kaut kur esot.

Kā toreiz, tā tagad es iebilstu pret šāda veida domāšanu pašā pamatā. Es iestājos par personību politikā. Es iestājos pat pret komandām valsts politikā un administrācijā. Kā mēs jauki visu jau redzējām, tad gan Lembergam, gan Šķēlem, gan Šleseram bija un ir komandas.

Kāpēc tad pati Jaunā Vienotība tik sekli prezentē savu kandidāti? Varbūt tāpēc, ka bez “sieviete”, “jaunie politikā” nav nekā cita ar ko prezentēt?

Es noteikti varu pieņemt šādu partijas izvēli, ja tajā ir stipras, līdz šim nerealizējušās politiķes raksturs, apņemšanās un ambīcijas. Taču Evika Siliņa nav pilnīgi nezināma un iepriekš valdībā nestrādājusi politiķe. Tad negribot ir jāsāk vērtēt, vai bez partijas saukļiem “sieviete”, “jauna” ir vēl kādi nopelni un politiskā rakstura apliecinājumi.

Man par lielu nožēlu es spēju atrast tikai politisko izrādīšanos, Latvijas pamatnācijas jauniešu darba diskriminācijas ignorēšanu savas valsts darba tirgū un vēlmi demogrāfijas uzlabošanu veikt ar svešzemnieku nekontrolētu ievešanu. Diemžēl pēdējais ar Zatlera partijas uz Vienotību pārnākušo biedru rokām līdz šim jau neslēpti un slēpti ir realizējies gadiem un pat kara apstākļos netiek pārtraukts.

Es ļoti labi saprotu vajadzību Valsts prezidenta amatā nepieļaut iecelt Pīlēnu. Saprotu un atbalstu tāpēc arī “pretdabiskas partnerattiecības” ar Progresīvajiem. Kāpēc pretdabiskas? Tāpēc, ka Vienotība visu laiku ir deklarējusi sevi par centriski konservatīvu spēku. Es pat jau rakstīju, ka atbalstu Vienotības mērķi parakstīt Stambulas konvenciju ar atsauci un Latvijas Satversmi. Tieši šī mērķa sasniegšanai būtu pieļaujama īslaicīga brāļošanās ar Progresīvajiem.

Taču tajā brīdī, kad manis paša partija Vienotība ar Ministru prezidenta amata kandidātes teikto pauž pilnīgi kreisu un prokrievisku politiku, es to nevaru pieņemt un atbalstīt.

Man nav pieņemami meli. Vai nu lai Jaunā Vienotība oficiāli pasaka, ka ir liberāla, vai lai nosoda prokrieviski liberālu politiku. Bet, ja Jaunā Vienotība vēl joprojām ir konservatīvi centriska, tad kāpēc ir liberāla ministru prezidenta amata kandidāte? Kā lai es uzticos turpmāk?

Es palieku konservatīvs Latvijas politikā. Es saglabāju centrisku attieksmi valsts kopējā modernizācijā. Es palieku lojāls pret liberāliem cilvēkiem privātajā dzīvē un kuri nepauž Latvijai graujošus uzskatus. Taču es nevaru pieņemt politisku liekuļošanu un divkosību.

Sakarā ar to es neredzu par iespējamu turpināt savu atrašanos partijā Vienotība pat, ja tas izbeidz manu politisko karjeru vispār.

P.S. Uz iesniegumu būs nedaudz jāuzgaida, jo esmu slims ar covid.