Mūrniece: Mūsu iedzīvotājiem ir būtiski redzēt armijas klātbūtni

Viņa uzsvēra, ka hibrīdapdraudējums uz Latvijas robežas palielinās, dati par to ir ļoti nopietni. Mūrnieces ieskatā Latvijas institūciju reakcija uz to ir bijusi ļoti ātra - ir trīskāršots bruņoto spēku atbalsts robežsargiem, izveidota jauna, elastīga sistēma, lai varētu ātri rīkoties. Mūrniece solīja, ka nepieciešamības gadījumā atbalsts robežsargiem tiks palielināts.

Redzot, kas notiek Latvijas austrumos - gan Baltkrievijā, gan arī atbildot uz hibrīdapdraudējumu, ir palielināta Latvijas bruņoto spēku, karavīru, zemessargu klātbūtne pierobežā. Tāpat septembra sākumā visā valsts teritorijā plānotas ļoti lielas militārās "Namejs", īpašus scenārijus izspēlējot valsts austrumos.

"Mūsu iedzīvotājiem ir būtiski redzēt armijas klātbūtni," komentējot bruņoto spēku mācības, norādīja Mūrniece.

Tikmēr, ja tiktu pieņemts lēmums par robežas ar Baltkrieviju slēgšanu, tas būtu jāīsteno visām Baltijas valstīm kopā, to darot koordinēti, jo citādi iespējams ierobežojumu apiet. Tāpat jāsaprot, kādas varētu būt šādas rīcības sekas. Šos jautājumus, kā atgādināja Mūrniece, plānots pārrunāt 28.augustā iekšlietu ministru sanāksmē.

"Lai kādi lēmumi tiktu pieņemti, mums strauji un neatliekami jāveic austrumu robežas sakārtošana. Diemžēl valdības šo valdību atlikušas, muļļājušas, nav risinājušas, tas ir pārāk birokratizēts process, un ir jāmeklē jauni veidi, kā robežu sakārtot," sacīja politiķe, atklājot, ka arī AM piedāvās savus papildu risinājumus. Mūrniece cer, ka AM iesaistīšanās paātrinās procesa tempu, radīs vilkmi tur, kur tas nepieciešams.

Mūrniece uzsvēra, ka runa ir ne tikai par robežu sargāšanu, bet arī nopietnu tālāku darbu - militārās pretmobilitātes pasākumiem. Latvijas aizsardzības plāni un jaunā koncepcija paredz Latvijas teritorijas sargāšanu no pirmā centimetra, kas tiek uztverts ārkārtīgi nopietni.

Jau ziņots, ka 28.augustā Varšavā plānota Baltijas valstu un Polijas iekšlietu ministru tikšanās, kuras laikā tiks arī izvērtēta situācija uz robežas ar Baltkrieviju. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite paziņojusi, ka Baltijas valstis un Polija apspriež iespēju pilnībā slēgt robežas ar Baltkrieviju, un šis jautājums tiks galīgi saskaņots Varšavā.

Robežas slēgšana ar Baltkrieviju var būt iedarbīga pret Lukašenko režīma īstenotajiem hibrīdkara elementiem var būt iedarbīga vien tad, ja to īsteno visas trīs robežvalstis - Latvija, Lietuva un Polija vienlaicīgi, aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS).

Viņš norādījis, ka robežas slēgšana ir izdiskutējama iesaistīto valstu iekšlietu ministru starpā, bet konkrēta lēmuma pieņemšana valdības vadītāju līmeņa jautājums.

Saistībā ar nelegālās imigrācijas spiedienu no 11.augusta līdz 2024.gada 10.februārim vairākas administratīvajās teritorijās Baltkrievijas pierobežā būs spēkā pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms. Ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, no otrdienas Valsts robežsardze mobilizē papildus dienestā esošos robežsargus ārējās valsts robežas apsardzības stiprināšanai. Tāpat robežsardze pieprasījusi papildu atbalstu no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijas.

Pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms nomainīja valdības 2021.gada augustā noteikto un vairākkārt pagarināto ārkārtējo situāciju.

Bažas par iespējamām provokācijām uz robežas pastiprinājušās pēc Jevgeņija Prigožina dibinātā Krievijas grupējuma "Vagner" došanos uz Baltkrieviju.