Depozīta sistēmā iesaistītajiem tirgotājiem veiks apsaimniekošanas maksas auditu

Audita mērķis ir izvērtēt noteiktās apsaimniekošanas maksas atbilstību darbam, ko tirgotāji veic ikdienā, apkalpojot depozīta iepakojumu pieņemšanas punktus.

Neatkarīgais auditors, kuru kopīgi izvēlējās tirgotājus pārstāvošās asociācijas un DIO, auditu veikts 75 tirdzniecības vietās Latvijā, norāda DIO pārstāvji.

Pēc kompānijā skaidrotā, vietas atlasītas tā, lai tiktu pārstāvētas dažāda izmēra, pieņemšanas veida un dažādu tirgotāju depozīta pieņemšanas vietas gan Rīga un Pierīgā, gan arī citās Latvijas pilsētās un lauku rajonos.

Auditu plānots pabeigt septembrī.

DIO informē, ka audita saturs tika saskaņots ar visām Latvijā esošajām mazumtirgotājus pārstāvošajām asociācijām, kuru biedri iesaistīti depozīta sistēmas darbībā kā depozīta punktu apsaimniekotāji - Latvijas Pārtikas tirgotāju asociāciju, Latvijas Mazumtirgotāju biedrību, Latvijas Tirgotāju asociāciju un Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju.

Vienlaikus DIO valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis uzsver, ka audita rezultāti palīdzēs izvērtēt tirgotāju ikdienas darba ieguldījumu un līdzšinējās apsaimniekošanas maksas atbilstību.

Viņš norāda, ka DIO veiktais pētījums liecina, ka 24% Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās vietu izvēli ietekmē tas, cik labi organizēta ir depozīta iepakojumu pieņemšana. "Tas nozīmē - jo sakārtotāka un pārdomātāka depozīta punktu infrastruktūra veikalos, jo lielāka iespēja piesaistīt vairāk klientu, tādēļ efektīva depozīta iepakojumu pieņemšana ir ne tikai sabiedrības un sistēmas operatora, bet arī tirgotāju interesēs," uzsver Stūrītis.

DIO norāda, ka līdzšinējais apsaimniekošanas maksas aprēķina modelis, paredz, ka apsaimniekošanas maksa sedz visas ar depozīta iepakojumu pieņemšanu saistītās izmaksas, kas rodas tirgotājam un ko nosaka likums. Izņēmums ir depozīta pieņemšanas iekārtu izmaksas, kuras DIO nodrošina tirgotājiem bez maksas.

Šogad vidējā apsaimniekošanas maksa par vienu iepakojumu mazajiem taromātiem noteikta 0,026 eiro apmērā, kas ir par 33% vairāk nekā 2022.gadā, lielajiem taromātiem 0,0255 eiro apmērā, kas ir par 14,4% vairāk nekā pērn, savukārt manuālajiem punktiem - 0,0221 eiro apmērā, kas ir par 8,6% vairāk nekā pērn.

Savukārt tirgotājiem izmaksātā apsaimniekošanas maksa atkarīga no pieņemtā iepakojuma veida. Piemēram, par katru pieņemto skārdeni tirgotāji saņem no 0,0157 līdz 0,0189 eiro, bet par katru pieņemto atkārtoti uzpildāmo (AU) stikla pudeli tiek maksāts no 0,0270 līdz 0,0474 eiro. Maksa par pieņemto AU iepakojumu ir lielāka, jo tirgotājiem pieņemtās pudeles ir papildus jāsašķiro, skaidro DIO.

Pēc DIO rīcībā esošajiem datiem, Latvijā ir viena no augstākajām depozīta sistēmas apsaimniekošanas maksām Eiropā. Plānots, ka šogad depozīta sistēmas operators tirgotājiem izmaksās vairāk nekā 9,7 miljonus eiro.

Jau ziņots, ka Latvijā depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem sāka darboties 2022.gada 1.februārī. Valsts vides dienests konkursā dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu uz septiņiem gadiem nolēma uzticēt DIO.

DIO pagājušajā gadā, kad Latvijā sāka darboties depozīta sistēma, strādāja ar 18,474 miljonu eiro apgrozījumu un 4,086 miljonu eiro peļņu.

Kompānija reģistrēta 2020.gadā, un tās pamatkapitāls ir 124 500 eiro. Kompānijas īpašnieki ir SIA "Alus un dzērienu iepakojuma savienība" (18,07%), SIA "Coca-Cola HBC Latvia" (18,07%), SIA "Cido grupa" (12,05%), AS "Cēsu alus" (12,05%), AS "PET Baltija" (12,05%), AS "Aldaris" (12,05%), Latvijas Mazumtirgotāju biedrība (9,64%) un Latvijas Alus darītāju savienība (6,02%).