• Imants,
  • Ingars,
  • Intars,
  • Rimants
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Kandidātus Latvijas pilsonības iegūšanai pārbauda 13 specdienesti (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 13:35, 15.08.2023


Latvijas pilsonības iegūšanas temps salīdzinājumā ar 1995.gadu ir samazinājies vairākas reizes.


Ministru prezidents Krišjānis Kariņš piedalās Latvijas pilsonības pretendentu svinīgā solījuma došanas ceremonijā.

Tuvojas 1.septembris, kad Krievijas pilsoņi, kuri nevēlējās kārtot latviešu valodas prasmes eksāmenus un nesaskārās ar Latvijas oficiālajām iestādēm, sāks saņemt paziņojumus par nepieciešamību atstāt mūsu valsti.

Cilvēki, kuri izvēlējās Latviju

Taču to plūsma, kas savu dzīvi saistījuši ar Latviju, turpinās, ko apliecina arī šodienas valdības sēdē.

Ministru kabinetam sagatavotajā rīkojuma projektā ''Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā'' ir iekļauts 51 pilsonības pretendents, t.sk., 1 viņu nepilngadīgais bērns.

Pretendentu tautība: 72% ir krievs, 8% baltkrievs, 4% polis, kā arī nezināma, armēnis, lezgīns, čuvašs, ukrainis, vācietis, lietuvietis.

Pretendentu izglītības līmenis: 49% - vidējā, 35% - augstākā, 10% - pamata, 6% - nav zināma.

Ministru kabineta rīkojuma projektā ir iekļauti 50 pilsonības pretendenti, kuri naturalizējas saskaņā ar Pilsonības likuma 17.panta pirmo daļu.

Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām un informācija par šīm personām ir saņemta no Satversmes aizsardzības biroja, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra, Valsts drošības dienesta, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, Valsts robežsardzes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes, Valsts policijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas, Ārlietu ministrijas materiālās palīdzības fonda, Tieslietu ministrijas Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 149102 personas: 1995.gadā - 984; 1996.gadā - 3 016; 1997.gadā - 2 992; 1998.gadā - 4 439; 1999.gadā - 12 427; 2000.gadā - 14 900; 2001.gadā - 10 637, 2002.gadā - 9844; 2003.gadā - 10 049; 2004.gadā - 16 064; 2005.gadā - 19 169; 2006.gadā - 16 439; 2007. gadā - 6826; 2008.gadā - 3 004; 2009.gadā - 2 080; 2010.gadā - 2 336; 2011.gadā - 2 467; 2012.gadā - 2 213; 2013. gadā - 1 732; 2014. gadā - 939; 2015.gadā - 971; 2016.gadā - 987; 2017.gadā - 915; 2018.gadā - 930; 2019.gadā - 808; 2020.gadā - 725; 2021.gadā - 419; 2022.gadā – 518; 2023.gadā - 272 personas.

Kas jāzina par naturalizācijas pārbaudēm?

Latvijas pilsonības iegūšanai naturalizācijas ceļā pilsonības pretendentiem ir jānokārto latviešu valodas prasmes pārbaude un jāapliecina Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas.

Pretendentam jāprot latviešu valoda tādā līmenī, lai viņš varētu sekmīgi integrēties sabiedrībā, sazināties ikdienā un sabiedriskās situācijās.

Svarīgi:

-Naturalizācijas pārbaudes var kārtot trīs reizes;

-Ja neizdodas nokārtot latviešu valodas prasmes pārbaudi (rakstsisko daļu un mutisko daļu), atkārtoti to var kārtot ne agrāk kā pēc trim mēnešiem;

-Kārtot Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi var tikai pēc tam, kad nokārtota latviešu valodas prasmes pārbaude;

-Katru pārbaudes daļu (himna / vēsture un kultūra / Satversme) vērtē atsevišķi.

-Ja neizdodas nokārtot Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi, atkārtoti to var kārtot ne agrāk kā pēc viena mēneša;

-Atkārtoti jākārto tikai tā pārbaudes daļa, kura nav nokārtota, nevis visa prasmes pārbaude kopumā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Ekonomikas ministrija rosina 9,5 miljonu eiro izdevumu samazināšanu

Jaunie priekšlikumi izdevumu optimizācijai aptver trīs galvenos virzienus.

Sabiedrība Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Odiņa pērn amatā nopelnīja 121 100 eiro

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa pagājušajā gadā amatā nopelnījusi 121 130 eiro, kas ir par 0,2% jeb 223 eiro vairāk nekā 2023.gadā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Sabiedrība 35% Latvijas iedzīvotāju vairs neatbild uz zvaniem no nepazīstamiem numuriem

Cilvēkus bažīgus dara jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas viltot tuvu cilvēku balsi un tādējādi "nospēlēt uz jūtām".

Sabiedrība Šogad ir mazāk gadījumu, kuros bērni guvuši traumas

Šī gada pirmajā pusgadā bērnu traumu gadījumu skaits ir par 150 mazāks nekā attiecīgajā periodā pērn, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) virsārste Renāte Snipe.

Lasiet arī

Pasaule Krievijas pusē karojošam Lietuvas pilsonim atņems pilsonību

Lietuvas pilsonim Ķēstutim Kvetkum, kurš Krievijas armijas rindās karo Ukrainā, tiks atņemta Lietuvas pilsonība, otrdien apstiprināja Lietuvas Migrācijas departaments.

Sports Latviju pārstāvējušais cīkstonis Gluhovs kļuvis par Krievijas pilsoni

Savulaik Latvijas vadošais jauktās cīņu mākslas (MMA) cīkstonis Konstantīns Gluhovs kļuvis par Krievijas pilsoni, savā "Telegram" kanālā paziņoja sportists.

Pasaule Lietuvā ierosina atņemt dubultpilsonību agresorvalstu atbalstītājiem

Saistībā ar ģeopolitisko situāciju un jaunu apdraudējumu rašanos Lietuvas Iekšlietu ministrija ierosinājusi atņemt Lietuvas pilsonību dubultpilsoņiem, ja viņi atbalsta agresoru un apdraud nacionālo drošību.

Sabiedrība Gada sākumā Latvijā dzīvojuši 180 455 nepilsoņi

Gada sākumā Latvijā dzīvojuši 180 455 nepilsoņi, 1 719 396 pilsoņi un 141 702 ārzemnieki, liecina Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē prezentētā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informāciju.