• Andžejs,
  • Andžs,
  • Edīte,
  • Esmeralda
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Ukraiņu zinātnieki Latvijā izstrādā unikālas tehnoloģijas kaulu audzēšanai

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 07:09, 14.08.2023


Rīgā izstrādātie projekti var palīdzēt ārstēt brūces militārajā ķirurģijā.


Kopprojektu ar Ukrainu dalībnieki Latvijā.

Pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas datiem, daudzi ukraiņu zinātnieki mūsu valstī veiksmīgi strādā jau ilgu laiku.

Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta (LU ASI) pētnieks Dr. Maksims Pogorielovs (Ukraina) stasta: "Mana pirmā vizīte uz Latviju bija 2015. gadā, kad piedalījos “EuroNanoForum-2015”... Kopdarbība turpināja pozitīvi attīstīties, jo gadu vēlāk Latvijas valdība man piešķīra trīs mēnešu stipendiju, kas ievērojami atviegloja manu sadarbību ar LU.

Šī stipendija sniedza vērtīgu atbalstu, lai vēl vairāk nostiprinātu iesāktās pētniecības aktivitātes. No 2021. gada oktobra savu zinātnisko darbību Latvijā turpināju kā pilnas slodzes darbinieks atsevišķā ERAF līdzfinansētā projektā “Jaunas fotoluminiscences platformas Listeria monocytogenes noteikšanai”.

"Mana “ukraiņu komanda” Latvijā šobrīd sastāv no manis un vēl trīs pētniekiem: Dr. Viktorija Kornijenko un doktorante Katerina Diedkova, kuras bija spiestas pamest Ukrainu Krievijas agresīvā iebrukuma sākumā, savukārt Dr. Volodymirs Deineka pievienojās mums pirms dažiem mēnešiem, kad saņēma MSCA4Ukraine stipendiju".

Ukraiņu darbs Latvijā galvenokārt ir saistīts ar biomedicīnas jomu. Galvenā uzmanība tiek pievērsta biomateriālu izpētei dažādiem medicīniskiem nolūkiem, piemēram, kaulu atjaunošanai, brūču ārstēšanai, antibakteriālām nanodaļiņām un pretvēža ārstēšanai. Pētām arī jaunas iespējas, tostarp nanosensoru izstrādi.

"Pašlaik strādājam pie diviem “Apvārsnis Eiropa” MSCA-SE apakšprogrammas projektiem MX-MAP un ESCULAPE, kuros īpašu uzmanību pievēršam MXenes materiāla izpētei. Pirmais no šiem projektiem ir vērsts uz jaunu MXenes divdimensiju (2D) nanolaminātu izpēti, jo īpaši to imūno kartēšanu potenciālajiem biomedicīnas lietojumiem. Otrais projekts ietver vadošu membrānu izstrādi elastīgai elektronikai un audu inženierijai. Turklāt mums ir vēl viens MSCA-SE apakšprogrammas projekts ARGO, kura mērķis ir izpētīt sudraba nanodaļiņu klīnisko pielietojumu zobārstniecībā. Tāpat arī esam aktīvi iesaistījušies divos bilateriālo Latvijas-Ukrainas projektos saistībā ar audu inženierijas konstrukciju izstrādi, kas ietver antibakteriālas nanodaļiņas".

Uz jautājumu par nākotni zinātnieks atbild šādi:

"No vienas puses mans sapnis ir piedzīvot Ukrainas uzvaru karā pret agresoru un atgriezties Ukrainā, kur dot ieguldījumu savas valsts atjaunošanā. No otras puses mums šobrīd ir daudzi projekti un ambiciozi plāni turpmākai izpētei šeit Latvijā".


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Sestdien dažviet Latvijā iespējams pērkona negaiss

Sestdien dažviet Latvijā iespējams pērkona negaiss, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Sabiedrība Satiksmes ministrija plāno likvidēt AS "Ventas osta"

Satiksmes ministrija (SM) plāno likvidēt AS "Ventas osta", liecina Tiesību aktu portālā (TAP) publicētais rīkojuma projekts.

Sabiedrība Latvijas darbinieki ņem mazāk atvaļinājumu nekā viņu Baltijas kaimiņi (+VIDEO)

Kvalificēti speciālisti norāda, ka izņēmuma kārtā nākas iesaistīties darba procesā.

Lasiet arī

Interesanti fakti Zinātnieki pirmo reizi laboratorijā izaudzējuši cilvēka zobu

Zinātniekiem pirmo reizi izdevies izaudzēt cilvēka zobu laboratorijas apstākļos – tas ir revolucionārs sasniegums, kas nākotnē var pilnībā mainīt pieeju zobu aizvietošanai. Par to ziņo The Telegraph.

Sabiedrība Ar zinātni saskārušās trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju (+VIDEO)

"Tā ir daļa no sabiedrības dzīves un tās izgudrojumi ir ieausti mūsu ikdienā".

Interesanti fakti Atklāta Arābijas tuksneša senā pagātne

Jauns pētījums, kas publicēts žurnālā Nature, atklāj pārsteidzošu faktu: Arābijas pussalas un Sahāras tuksneši ne vienmēr bijuši tik sausas un tukšas vietas, kā redzams šodien. Izrādās, pēdējo 7 miljonu gadu laikā reģionā vairākkārt valdījuši mitri klimatiskie periodi – Arābijas tuksnesis tad pārvērtās par zaļojošu ainavu ar upēm un ezeriem.

Ekonomika Inovācijas: Latvijas zinātnieki ir iemācījušies iegūt fosforu no ūdens (+VIDEO)

Projekta īstenošanas laikā tiek izstrādāti ieteikumi tehnoloģijas mērogošanai un komercializācijai.