Baldones Astrofizikas observatorijā atklātu jaunu asteroīdu atsīst starptautiski

Asteroīda novērojumus veicis Latvijas Universitātes (LU) Astronomijas institūta vadošais pētnieks Ilgmārs Eglītis, bet koordinātu mērījumus - Viļņas Universitātes teorētiskās fizikas un astronomijas vadošais pētnieks, Baldones Astrofizikas observatorijas sadarbības partneris Kazimirs Černis.

"Viens no svarīgiem elementiem astronomiskajos novērojumos ir laiks, kas ir ļoti vienkāršs mērījums, ja runa par minūtēm, sekundēm vai to daļām. Taču, ja vajadzīgā precizitāte ir nano vai piko sekundes, tā pārvēršas jau par pamatīgu problēmu," skaidro Eglītis.

Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieku grupa zinātnieka Jurija Artjuha vadībā kopš 1970.gada ir darbojusies ātru signālu apstrādes sistēmu izstrādē un ieviešanā. Risinot augstas precizitātes laika skaitīšanas problēmas, 1990.gadā tika izstrādāts pirmais notikumu taimeris - ierīce, kas nodrošināja ienākošo notikumu epohu reģistrāciju. Taimeris bija jauns tehnoloģiskais risinājums intervāla mērīšanai.

Ierīce bija nepieciešama satelītu lāzerlokāciju stacijām. Digitālās signālu apstrādes balstītā pieeja, kas izstrādāta Artjuha vadībā, nodrošina ne tikai notikumu taimera veiktspējas parametrus, bet arī ļaujot samazināt aparatūras izmaksas, jo spējot aizstāt vairākus elektroniskos blokus.

Pēdējais un vismodernākais "A033-ET" modelis zemes lietojumiem nodrošina submilimetru precizitāti, savukārt kosmosā milimetru precizitāti attālumu mērījumos līdz vairākiem tūkstošiem kilometru un mērījumu biežumu līdz pat 20 miljoniem notikumu sekundē.

Jaunākās paaudzes notikumu taimera izstrādne pašlaik tiekot testēta LU Astronomijas institūta satelītu lāzerstacijā "Rīga" kas izvietota LU Botāniskajā dārzā. Notikumu taimera mērierīci plānots uzstādīt uz kosmosa kuģa "Hera", kurš dosies misijā uz dubultastroīda sistēmu "Dimorphos". Kosmosa kuģa palaišana plānota nākamā gada oktobrī, bet asteroīdu sistēmu tam plānots sasniegt 2026.gada decembrī.

Artjuhs dzimis 1943.gada 19.aprīlī Viņņicā, Ukrainā. 1965.gadā viņš absolvējis Rīgas Politehniskā institūta, šobrīd zināma arī kā Rīgas Tehniskā universitāte, Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti. Uzreiz pēc absolvēšanas Artjuhs sācis strādāt Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtā par inženieri, bet laika gaitā iecelts par laboratorijas vadītāju, kur viņš nostrādāja teju 50 gadus.

LU pārstāve informēja, ka viņa vadībā un, viņam pašam tieši piedaloties, radītas dažādas unikālas ierīces - notikumu taimeri, kurus izmanto ne tikai astrofizikā, bet arī medicīnā un ģeofizikā. To vidū ir daudzkanālu spektrometrs "UMP-40" astronomijas vajadzībām, lāzera signālu mērīšanas sistēma aerodinamikai "LDIS", mērīšanas sistēma "PICAP" un notikumu taimeris "А911" lāzeru lokācijai.

Izstrādātās precīzās notikumu laika mērīšanas tehnoloģijas realizētas vairāk nekā 30 sistēmās, kas tika izgatavotas institūtā. Šīs sistēmas darbojas 14 Eiropas un Āzijas organizācijās, kuras nodarbojas ar Zemes mākslīgo pavadoņu lāzera lokāciju un tiek izmantotas praktiski visos kontinentos.

Artjuhs ir vairāk nekā 200 zinātnisko publikāciju, to skaitā divu monogrāfiju autors un apmēram 50 izgudrojumu patentu autors.