Stājas spēkā grozījumi noteikumos par zaļā publiskā iepirkuma prasībām

Ar izmaiņām plānots vienkāršot un padarīt vieglāk uztveramas zaļā publiskā iepirkuma prasības.

Kopumā veikti grozījumi septiņās preču un pakalpojumu grupās - pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli, datortehnika, būvniecība, transports, ceļu projektēšana, uzturēšana un būvniecība.

Tāpat tiek noteiktas obligātās minimālās piemērojamās prasības būvdarbu iepirkumiem.

Noteikumi projekts nosaka, ka zaļais publiskais iepirkums obligāti būs jāpiemēro trešās grupas ēku būvniecībai, pārbūvei, projektēšanai un nojaukšanai. Šai normai noteikts pārejas periods līdz 2024.gada 1.janvārim.

Trešās grupas ēkas ir ēkas kurām ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi, ēka, kurām ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs, publiskas ēkas kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem u.c.

Ņemot vērā, ka ir pārtikas produkti, kuriem nav iespējams piemērot zaļā publiskā iepirkuma prasības un kritērijus, tiek noteikti izņēmumi, piemēram, eksotiskajiem augļiem un dārzeņiem, kā arī saldētai produkcijai, kas netiek audzēta vai ražota Latvijā.

Noteikumi paredz, ka, iegādājoties 100% bioloģisko produkciju, pārējās zaļā publiskā iepirkuma prasības nav nepieciešams piemērot.

Iegādājoties graudaugu pārstrādes produktus, piemēram, auzu pārslas, kviešu miltus, griķus, rudzu miltus, griķu miltus, zaļos griķus, putraimus u.c., vismaz 20% no graudaugu pārstrādes produktu masas vai vērtības jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm.

Atsaucoties uz nozares ieteikumu, noteikumu prasībās iekštelpu apgaismojumam turpmāks vārds lampa tiks aizstāts ar vārdu spuldze.

Līdzīgi termins būvgruži aizvietots ar terminu būvniecības atkritumi.

Lai zaļā publiskā iepirkuma kritēriji tiktu attiecināti un piemēroti arī valsts un pašvaldību autobusu iegādēm pasažieru pārvadāšanai, ne tikai sabiedrisko transportlīdzekļu iegādei, paplašināts iepirkuma kritēriju tvērums autobusu iegādēm kā arī veikti citi grozījumi noteikumos.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministrs Māris Sprindžuks (AS) aģentūrai LETA pauda, ka zaļā publiskā iepirkuma grozījumi paver plašākas iespējas vietējiem Latvijas pārtikas un lauksaimniecības produktu ražotājiem iegūt pašvaldību un valsts iestāžu pasūtījumus.

"Latvijas pašvaldībām un valsts iestādēm ir jāiemācās organizēt iepirkumus tā, lai arī vietējie mēbeļu ražotāji un citi kokapstrādes nozares uzņēmumi iegūtu tirgus priekšrocības, pretēji iepriekš dominējošam lētākās cenas principam," uzsver Sprindžuks.

Tāpat ministrs norāda, ka Latvijā publiskais iepirkums veido 17% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un ar tā palīdzību varot sniegt būtisku dzīves uzlabojumu, ko izjutīs visa sabiedrība. Sprindžuks paredz, ka būvniecības, ceļu būves, iekštelpu un ielu apgaismojuma jomās veiktie zaļā publiskā iepirkuma grozījumi sniegs pozitīvu ilgtermiņa ekonomisko efektu un netiešu labumu visai sabiedrībai, uzlabojot kalpošanas ilguma un energoefektivitātes rādītājus izbūvētajai infrastruktūrai, kā arī samazinot piesārņojošas emisijas būvniecības laikā.