Ašeradens: Mums ir daudz ātrāk jāiet uz priekšu ar robežas attīstību

Ministrs uzsvēra, ka tikšanās laikā ar prezidentu pārrunāta nodokļu reforma. Finanšu ministrs atgādināja, ka, veidojot valdību, tika panākta vienošanās, ka nodokļu politiku pārskata reizi četros gados. Darba grupa, ko veido gan sociālie, gan arī koalīcijas partneri ir pietuvojusies tam, lai trešdien, 2.augustā, sāktu skatīt konkrētus scenārijus. Savukārt augusta vidū ar ziņojumu ir jāiepazīstina valdība, kādā veidā nodokļu reforma tiks veikta.

Ašeradens akcentēja, ka galvenās prioritātes ir trīs - drošības sistēmas finansējums, kā arī finansējums izglītībai un veselības aprūpei. Finanšu ministrs skaidroja, ka Latvijai labi klājas ar finansējumu ārējai drošībai, mazāk ar finansējumu iekšējai drošībai. Turklāt valsts virzās arīdzan uz to, lai aizsardzībai atvēlētu 3% no iekšzemes kopprodukta.

"Jāņem vērā, ka, piemēram, darba samaksas piedāvājums armijā ir daudz konkurētspējīgāks, nekā iekšlietu dienestos. Runājot par iekšlietām, liela uzmanība ir pievērsta robežai. Mēs ar iekšlietu ministru apsekojām Baltkrievijas un Krievijas robežu. Sapratām, ka mums daudz ātrāk ir jāiet uz priekšu gan ar robežas izbūvi, gan ar tehnoloģijām, lai robežu novērotu. Iekšējai robežai būs jāpievērš pietiekami liela uzmanība. Protams, ir vēl divi lieli jautājumi, kas ir jāfinansē. Tā ir veselības aizsardzība un izglītība," sacīja finanšu ministrs.

Viņš klāstīja, ka tie visi ir sarežģīti jautājumi, jo vienlaikus ir jāveido ekonomikas izaugsmei draudzīga politika. Tikšanās laikā ar prezidentu tika aplūkoti nodokļu risinājumi, lai atbalstītu izglītību, inovācijas un veselības aprūpi. Ašeradens akcentēja, ka valsts katru gadu zaudē no 4000 līdz 5000 cilvēku veselības aprūpes sistēmas nepilnību dēļ, kas nav pieņemami. Finanšu ministrs atzina, ka izaicinājumu ir daudz.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, Rinkēvičs ar Ašeradenu pārrunāja arī Finanšu ministrijas (FM) skatījumu attiecībā uz kreditēšanas situāciju Latvijā, darbu pie 2024.gada valsts budžeta sagatavošanas, ēnu ekonomikas apkarošanu, ministrijas iecerēto nodokļu reformu kopsakarā ar valdības plānotajām reformām veselības un izglītības nozarēs.

Valsts prezidents uzsvēra, ka no FM un Latvijas Bankas sagaida konkrētus priekšlikumus un rīcību attiecībā uz Latvijas komercbanku kreditēšanas nosacījumiem gan pret tiem banku klientiem, kuriem kā privātpersonām vai kuru uzņēmumiem ir esošas kredītu saistības, gan nākotnes klientiem.

Rinkēvičs skaidroja, ka no lielo uzņēmēju organizācijām un nesen, darba vizīšu laikā, no Krāslavas un Kuldīgas novada uzņēmējiem dzirdējis neizpratni par līdzšinējo Latvijas komercbanku kreditēšanas politiku reģionos. Viņš norādīja, ka realitātē uzņēmējdarbības kreditēšana Latvijas reģionos ir vāja vai praktiski nav vispār, un bieži vien "beidzas aiz Rīgas robežas".

Tikšanās laikā Valsts prezidents vērsa finanšu ministra uzmanību, ka jebkādas nodokļu reformas ieceres jāskata kontekstā ar konkurētspējas, ekonomiskās transformācijas, ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem un kopsakarā ar nodokļu izmaiņām citās Baltijas valstīs.