«Vāgnera» ierašanās Baltkrievijā ir paātrinājusi aizsargžoga būvniecību Latvijā

Krievu militāro algotņu bāzes izveide kaimiņvalstī lika mūsu valsts kompetentajām iestādēm rīkoties ātrāk.

"Analīzei par vāgneriešu darbību Baltkrievijā ir jābūt nemitīgai, būtu jāizseko katra vāgnerieša virzība un darbība, lai cik tas šķistu neiespejāmi", - pauž politologs, vēstures zinātņu doktors Kārlis Daukšts.

AS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) kopā ar citām Latvijas - Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras izbūvē iesaistītajām institūcijām ir raduši vairākus risinājumus, kas ļaus paātrināt žoga izbūvi visā Latvijas - Baltkrievijas robežas garumā, tā paātrinot iepriekš iezīmētos izpildes termiņus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ valdes priekšsēdētājs atgādina, ka uz Latvijas - Baltkrievijas robežas top moderna robežapsardzības infrastruktūra - ne tikai žogs, bet arī sarežģītajam reljefam piemērotas patruļtakas, laipas, citi objekti. Atšķirībā no Lietuvas, kur apjomīgāka robežjoslas labiekārtošana uzsākta tikai šogad, Latvijā gan žoga, gan robežjoslas izbūve norisinās teju vienlaikus, ar ļoti nelielu laika nobīdi. Pirmajā darbu kārtā iekļautajos posmos jau ir izbūvēta lielākā daļa (78%) žoga, tas tiks pabeigts 2023.gada rudenī, bet visa infrastruktūra - līdz gada beigām. Savukārt otrajā darbu kārtā plānots iespējami ātri izbūvēt visu žogu, robežjoslas labiekārtošanu pabeidzot līdz 2024.gada beigām.

Otrajā kārtā ir atmežota visa valsts robežas josla 30,47 km garumā. Papildu atmežošana nepieciešama patrulēšanas joslas izveidei gar publiskajām upēm nepilnu 29,77 km garumā. To būs iespējams īstenot tiklīdz būs pabeigts darbs pie infrastruktūras izbūves projekta izstrādes.

Vienlaikus, attīstoties projektam, darbu izpildītājs "Citrus Solutions" piesaista vēl papildu apakšuzņēmējus, tajā skaitā uzrunā arī būvuzņēmējus no Latgales. Pašlaik projektā ir iesaistīti 130 darbinieki. Darbaspēks objektā ir pietiekamā apjomā, lai veiktu darbus visos posmos, kur zeme jau ir atmežota.

Projektā kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 km garumā. Žoga izbūves pirmā kārta 85,9 km garumā tiks pabeigta līdz 2023.gada rudenim, bet otrā kārta 63,9 km garumā un trešā kārta ~16,7 km garumā - līdz 2024.gada beigām. Pirmo divu robežas infrastruktūras izbūves kārtu kopējās būvniecības un saistīto pakalpojumu un darbu izmaksas ir 102,7 miljoni eiro (ar PVN). Trešās kārtas ietvaros izbūvējamo sešu sakaru torņu ar pievedceļiem budžets (būvdarbi, saistītie darbi un pakalpojumi) plānots apmēram 3,6 miljonu eiro apmērā (ar PVN). Tos ir plānots segt ar ES fondu atbalstu. Paralēli žoga izbūvei ir sākušies priekšdarbi žoga aprīkošanai ar modernajām tehnoloģijām, par robežas tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi un ieviešanu atbildība ir uzticēta VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs".

Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VAS "Valsts nekustamie īpašumi", AS "Latvijas Valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

"Jāpastiprina analīzes un aizsardzības līmenis", - pauž eksperts K.Daukšts.

Jāuzbūvē žogs 134 kilometru garumā.

"Hibrīdkara elements mūsu pierobežā ir ļoti nopietns", - stasta politologs, Krievijas eksperts Kārlis Daukšts.