Aizsardzības ministre Linda Mūrniece (Nacionālā apvienība) pēc vizītes NATO samitā Viļņā runāja ar valdību par vērienīgu programmu Latvijas rūpniecības pārveidei armijas vajadzībām.
Aizsardzības industrijas likums ir izstrādāts, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam un AM realizētās nozares politikas ietvaros, AM ir izstrādāta virkne iekšējo normatīvo aktu, kas reglamentē kārtību, kādā tiek organizēta ikdienas komunikācija ar aizsardzības industrijas (t.sk. – pētniecības iestāžu) pārstāvjiem, izvērtēti to iesniegtie pieprasījumi, sniegti nepieciešamie atzinumi vai veiktas citas ar aizsardzības industrijas attīstības atbalstu tieši vai pastarpināti saistītas darbības.
Laika periodā kopš 2018. gada ir dubultojusies uzņēmumu interese (un faktiskā iesaiste) komercdarbībai aizsardzības industrijas ietvaros. Vienlaicīgi būtiski ir audzis ar aizsardzības nozares finansiālu atbalstu un tehnisku iesaisti uzsāktu militāras vai divējādas nozīmes produktu pētniecības un izstrādes projektu skaits – 2017. gadā tādi bija 3, savukārt laika periodā kopš 2018. gada jau uzsākti vairāk nekā 40 atsevišķi projekti AM inovāciju grantu programmas.
Aizsardzības nozarei aktivizējot piegādes drošības prasību izvirzīšanu NBS nodrošinājuma sistēmas iepirkumu ietvaros, laika periodā uz 2022. gada janvāri kopējā faktiskā un sagaidāmā (t.i. – jau ir noslēgtu piegādes un pakalpojumu līgumu ietvara) nacionālās industrijas iesaistes vērtība augstākminēto uzņēmumu izpildījumā pārsniedz 100 000 000 euro.
Likumprojekts uzsver aizsardzības nozares pienākumu veicināt piegādes drošību Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamās preces un pakalpojumus, to nepieciešamību arī aizsardzības nozares nodrošinājuma projektos.
Norādāms, ka augstāko iespējamo piegādes drošību aizsardzības nozarei nepieciešamo preču vai pakalpojumu sagādē var garantēt to pilna aprites cikla izvietošana un pastāvīga atrašanās Latvijas Republikas teritorijā.Visām šīm sistēmām ir jādarbojas maksimāli sinhroni, savstarpēji atbalstot dažādus tehniskos savienojumus, protokolus un standartus. Šāda rezultāta panākšanai ir svarīgi, ka dažādi to izstrādātāji spēj savstarpēji sadarboties, t.sk. vienam nepieciešamības gadījumā uzņemoties vadošo (integratora) lomu. Sevišķi kritiska loma šādai spējai ir materiāltehniskā nodrošinājuma modernizācijas (vai kapitālās pārbūves) projektos.
Likumprojekts nosaka arī stratēģiskajam partnerim pienākumu nodrošināt visu stratēģiskās partnerības ietvara līgumu izpildei būtisko darbinieku informētību par viņu lomu un pienākumiem NBS mobilizācijas sistēmā, kā arī attiecīgo līgumu darbības nepārtrauktības nodrošināšanā krīzes (t.sk. – kara) apstākļos (ciktāl tie komersantam ir zināmi).
Par atsevišķiem militārās pētniecības un izstrādes projektiem var uzskatīt Latvijas un Somijas kopprojektu jaunu 6x6 bruņutransportieru izstrādei, kā arī sadarbībā ar SIA “LMT” veidoto 5G militāro testa vidi Ādažos.
Baltijas jūras reģionā tuvākie pasākumu piemēri ir Igaunijā - elektroniskās karadarbības jomā; un Lietuvā - kaujas bruņojuma un tām paredzētās munīcijas jomā.
Likumprojektā ir noteikta Valsts kontroles kompetence stratēģiskās partnerības un industrijas attīstības atbalsta uzraudzībā.
Krišs ZIVERTS
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri