Kariņš: ES ir jāstiprina gan aizsardzības spējas, gan ārējās robežas

ES līderi tikšanās laikā ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu pārrunāja ES un NATO sadarbību, kura kļuvusi intensīvāka, fokusējoties uz kopējiem centieniem palīdzēt Ukrainai karā pret Krieviju.

Reaģējot uz pēdējā laika notikumiem Krievijā, Ministru prezidents uzsvēra, ka "mēs nevaram izmainīt Krievijas iekšpolitiku, bet varam turpināt darbu jau uzsāktajos virzienos". Viens no galvenajiem virzieniem, pēc Kariņa teiktā, ir savu aizsardzības spēju stiprināšana un nemainīgi stiprs atbalsts Ukrainai. Lai to īstenotu, nepieciešamas papildu investīcijas ES militārajā industrijā, kas radītu iespējas nodrošināt gan ES iekšējās militārās vajadzības, gan arī turpināt apjomīga militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai.

Diskutējot par Krievijas īstenoto karu Ukrainā, Ministru prezidents norādīja uz Krievijas atbildību. "Latvija stingri iestājas par starptautiska tribunāla izveidošanu agresijas noziegumu iztiesāšanai, kas ļautu tiesāt Krievijas augstāko politisko vadību," tā premjers.

Tāpat Kariņš aicināja ES lemt par Krievijas iesaldēto līdzekļu izmantošanu Ukrainas rekonstrukcijai, jo ES iekšienē ir bijušās ilgas diskusijas par labāko juridisko risinājumu, šobrīd ir pienācis laiks pieņemt lēmumus ES līmenī.

Diskusijā par migrācijas izaicinājumiem Kariņš pauda, ka pēdējie notikumi Krievijā un Baltkrievijā liek pievērst pastiprinātu uzmanību ES austrumu robežām - Baltkrievija turpina migrantu instrumentalizāciju un kontekstā ar "Vagner" kaujinieku parādīšanos Baltkrievijā ES ir aktīvi jāturpina stiprināt ārējo robežu. Pēc Ministru prezidenta teiktā, tikai stiprinot ārējo robežu, ES var nodrošināt atvērtas iekšējās Šengenas robežas.

Tāpat Ministru prezidents pauda atbalstu pieejai ES migrācijas ārējā dimensijā skatīties pēc inovatīviem risinājumiem, kas samazina gan migrantu plūsmas, gan nepieciešamības gadījumā nodrošina efektīvu to nosūtīšanu uz izcelsmes zemēm.