Ņenaševa: Skolu tīkla sakārtošana ir līdzeklis, lai mazinātu nevienlīdzību

Viņa norādīja, ka "Progresīvo", Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un JV tikšanās laikā pārrunāti problēmjautājumi, kas ir aktuāli izglītības jomā. Politiķes ieskatā, skolu tīkla optimizācija palīdzēs nodrošināt pieejamu un kvalitatīvu izglītību katram.

Taujāta, vai "Progresīvie" atbalstīts JV piedāvājumu skolu tīklu sakārtošanai, Ņenaševa uzsvēra, ka patlaban nav bijis konkrēts piedāvājums. Viņa uzsvēra, ka ir jāpēta dati, tai skaitā 9.klašu centralizēto eksāmenu rezultāti. Analizējot datus, var virzīties uz mērķi, kas ir nodrošināt katram bērnam kvalitatīvu izglītību, neatkarīgi no ģimenes stāvokļa vai dzīvesvietas.

Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS) uzsvēra, ka, runājot par izmaiņām izglītības jomā, jāņem vērā kvalitāte, pieejamība un mobilitāte, turklāt reformu centrā ir jābūt jaunietim vai bērnam. Lai skolu tīklu sakārtotu jābūt ciešai sadarbībai ar pašvaldībām, jo sadarbībā var panākt, ka bērns ir reformu centrā un tiek nodrošināta kvalitatīva izglītība.

Politiķis norādīja, ka ZZS skatījums uz izmaiņām izglītības nozarē sakrīt ar valdības piedāvājumu, bet tāpat ir jautājumi, kas vēl jārisina, piemēram, mobilitāte, dzīvesvietas nodrošināšana. Viņš uzsvēra, ka jāmazina atšķirības un nevienlīdzīga, kāda pastāv kvalitātes ziņā starp pilsētu un lauku teritoriju skolām.

"Nevienlīdzību var mazināt, ja valdība sadarbojas ar pašvaldībām. Šādā virzienā strādājot ieguvēji var būt pilnīgi visi, bet galvenajam ieguvējam jābūt bērnam," sacīja Saeimas deputāts.

Taujāts, vai ZZS atbalstīs lauku skolu slēgšanu, Krauze sacīja, ka ZZS konsultēsies ar pašvaldībām, ja, piemēram, bērnam uz skolu jābrauc 50 kilometri, tas nav pieļaujams, taču, ja skolas viena no otras atrodas septiņu kilometru attālumā, ir tikai loģiski, ja tiek veidota viena mācību iestāde.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) uzsvēra, ka, lai notiktu pārmaiņas ekonomikā un Latvija kļūtu labklājīgāka, jāveic pārmaiņas tieši izglītības sistēmā. Ministre iepazīstināja sarunas dalībniekus ar to, kā panākt vienādas iespējas visiem bērniem Latvijā iegūt kvalitatīvu izglītību un kādi ir izaicinājumi visā izglītības ceļā, sākot ar sākumskolu, beidzot ar augstāko izglītību un zinātni.

Galvenās sarunas tēmas bija nepietiekamais finansējums augstākajā izglītībā un zinātnē, kā efektīvi izmantot jau esošo finansējumu un izglītības satura īstenošana pirmsskolā. Taujāta par skolu tīkla reorganizāciju, Čakša uzsvēra, ka tas ir viens no instrumentiem, kā nonākt līdz kvalitatīvai izglītībai un vienādām iespējām visiem bērniem.

Viņa norādīja, ka patlaban šajos jautājumos ar partneriem nav nepārvaramu šķēršļu, jautājums ir par to, kā izdosies vienoties par detaļām, jo, runājot ar pašvaldībām, daudzi kritēriji ir mainījuši savas aprises, saprotot, kā vislabāk katrā pašvaldībā šo procesu organizēt, vienlaikus paliekot pie vienotas sistēmas, kas ir optimālā klase, minimālais bērnu skaits, attālums.

"Partneri grib redzēt konkrētu pakotni, ko mēs piedāvājam pašvaldībām, jo kaut ko mainot mums ir jābūt skaidram, kur mēs investēsim. Daļās pašvaldības skolas ir jābūvē, jādomā par dienesta viesnīcām, mobilitātes programmām," sacīja Čakša.

Ministre atzīmēja, ka tas nav tikai Izglītības un zinātnes ministrijas projekts. Tas ir valsts attīstības projekts, kas jāīsteno kopā ar Satiksmes ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, lai nodrošinātu pilnu pakotni un pašvaldībām būtu skaidrs, kā reforma tiks īstenota.