Ko Kariņš saka par Latvijas un Igaunijas kopīgo IRIS-T iepirkumu?

Viņš uzsver, ka pašlaik Latvijā jau ir maza rādiusa pretgaisa sistēma, bet kopīgs iepirkums ar Igauniju palielinās abu valstu aizsardzības spējas. Viņš norāda, ka Latvijai un Igaunijai ir izveidojusies izcila sadarbība militārā jomā.

Jau vēstīts, ka Latvija un Igaunija kopīgi izvēlējušās iegādāties vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu "IRIS-T", kas nozīmē, ka šis būs lielākais militārais iepirkums kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, svētdien žurnālistiem paziņoja Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).

Patlaban netiek atklāta potenciālā līguma summa un citas detaļas, taču sistēmu piegādes varētu sākties 2025.gadā. Līdz tam gan ir jāveic karavīru apmācība un infrastruktūras izveidošana. Vienlaikus Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs žurnālistiem norādīja, ka pirkums būs simtiem miljoniem eiro liels un patlaban tiek sāktas sarunas ar izvēlēto piegādātāju, Vācijas uzņēmumu "Diehl Defence". Ja sarunas norisināsies sekmīgi, tad cerams, ka līgumu varēs parakstīt jūnijā vai jūlijā.

Šajā iepirkumā sākotnēji seši uzņēmumi iesniedza piedāvājumus, taču šobrīd sarunas tiek turpinātas ar vienu, norādīja Igaunijas ministrs.

Iegādājamā sistēma būs jauna, moderna un militāri sevi jau pierādījusi, turklāt tās ir ļoti efektīvas pret Krievijas lidaparātiem karā Ukrainā. Tās ir efektīvas pret kaujas lidmašīnām, helikopteriem, bezpilota lidaparātiem un spārnotajām raķetēm, kā arī tās spēj iznīcināt tuvās darbības ballistiskās raķetes.

Kā žurnālistiem norādīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš, tad sistēma spēj notriekt arī hiperskaņas spārnotās raķetes. Pret Krievijas izslavētajā hiperskaņas raķetēm "Kinžal" minētā sistēma gan būs bezsspēcīga, jo tam vajadzīgs jaudīgāks pretlīdzeklis - pretgaisa aizsardzības sistēma "Patriot". Vienlaikus Kalniņš apliecināja, ka "IRIS-T" tuvāko gadu laikā tiks uzlabota ar jauna tipa raķetēm, kas spēs pārtvert arī "Kinžal".

Latvijas ministre norādīja, ka Latvijas mērķis ir veidot slāņveida pretgaisa aizsardzību, kur dažādu darbības rādiusu pretgaisa aizsardzības sistēmas ne tikai aizsargā citus objektus uz zemes, bet arī aizsargā viena otru. Katrs nākamais slānis palielina visu sistēmu noturību pret pretinieka darbību. Šādas pretgaisa aizsardzības izveide Latvijā ir viena no valdības prioritātēm.

Konkrētās sistēmas izvēle ir militārs lēmums, kas balstīts uz Latvijas un Igaunijas militāro ekspertu secinājumiem. Galvenie kritērij bijuši operacionālās spējas, sistēmu piegāžu laiki, nacionālās industrijas iesaiste. Viena veida sistēmas kopīgs iepirkums ļaus abām valstīm ietaupīt budžeta līdzekļus, kā arī atvieglos Baltijas valstu reģiona aizsardzības savstarpēju koordinēšanu, norādīja Mūrniece.

Tāpat šī sistēma ir savietojama arī ar citām NATO plaši pielietotajām pretgaisa aizsardzības un komandvadības sistēmām.

Mūrniece šīs sistēmas iegādi salīdzināja kā jaunu "Livonijas vairogu" Latvijas un Igaunijas gaisa telpas aizsardzībai. "NBS līdz šim attīstījuši tuvās darbības pretgaisa aizsardzību, tagad ir nākamais solis," uzsvēra ministre.

Jau ziņots, ka Latvijas aizsardzības resoram ir trīs raķešu sistēmu projekti, kuru virzīšana aizsardzības stiprināšanas nolūkos ir jāpaātrina. Tie ir krasta aizsardzība pret kuģiem, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķešu artilērija.

Pērn Latvija un Igaunija NATO Madrides samita laikā parakstīja nodomu vēstuli par vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi. Iepriekš ziņots, ka pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei varētu veltīt 600 miljonus eiro.

NBS komandieris Leonīds Kalniņš šī gada sākumā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzina, ka vidējās darbības pretgaisa aizsardzības iekārtas darbojas augstumā virs 10-12 kilometriem un rādiusā līdz 25 kilometriem.