Vāc parakstus par jaunas brīdinājuma ceļazīmes «Melnais punkts» ieviešanu

Kā inisiatīvas pārstāvis norādīts Andrejs Turko. Viņš skaidro, ka Eiropas Savienības (ES) valstu reitingā, kas apkopo ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu uz miljonu iedzīvotāju, Latvija 2019.gadā ierindojās piektajā vietā - uzreiz ar Rumānijas, Bulgārijas, Polijas un Horvātijas. Latvijā šis rādītājs bijis 69 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju; ES vidēji - 51.

Ar šo iniciatīvu Turko aicina ieviest jaunu brīdinājuma ceļazīmi "Melnais punkts", kas norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā un aicinātu transportlīdzekļa vadītāju pievērst īpašu uzmanību ceļam.

Šāda ceļazīme jau daudzus gadus ir Lietuvā, un Latvijas valsts ceļi jau uztur melno punktu karti. Šos apzinātos melnos punktus ir jākomunicē arī reālajā vidē, uzskata idejas autors. Spriežot pēc publiskās informācijas, pašlaik ārpus apdzīvotām vietām par melnajiem punktiem atzīst vietas, kur viena kilometra garumā notikuši vismaz trīs smagi negadījumi, kuros ir cietušie, vai arī astoņas avārijas bez tiem.Savukārt apdzīvotās vietās par bīstamu ceļa posmu ir uzskatāms 300 metru garš ceļa posms, kur trīs gadu laikā ir notikušas vismaz desmit avārijas vai ir vismaz trīs smagie negadījumi. Krustojums uzskatāms par bīstamu, ja negadījumi ir notikuši 150 metru rādiusā uz katru pusi.

"Par metodoloģiju var diskutēt, un, ja tiešām ir tik liela nepatika pret papildu zīmēm uz ceļa, tad melnā punkta zīmes kritēriju var arī mīkstināt. Piemēram, uzstādot ceļa posmos, kur pēdējo piecu gadu laikā bijuši vismaz divi letālie negadījumi. Zīme būtu jāpapildina ar 307.3. ceļazīmi "Darbības zona", kas norāda garumu ceļa bīstamajam posmam," skaidro Turko.

Turko aicina veikt attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, ieviešot gan jaunu ceļazīmi, gan arī nosakot, ka ātruma pārsniegšanas gadījumā šīs zīmes darbības zonā transportlīdzekļa vadītājam (turētājam) tiek piemērota tādi pati sodu sistēma, kā apdzīvotās vietās.

Līdz ar melno punktu ceļazīmes ieviešanu Latvijā paredzami uzlabotos braukšanas kultūra un samazinātos letālo avāriju skaits. Tas ne tikai glābs cilvēku dzīvības, bet arī nepatērēs operatīvo dienestu resursus.