Pēc aptaujas datiem, dzīves dārdzības iespaidā ceļošanas plānus visretāk mainījuši jaunieši jeb iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem - šajā vecuma grupā 39% respondentu norādījuši, ka viņu plānus inflācija neietekmē. Tāpat šādi visbiežāk atbildējuši Rīgā dzīvojošie (41%) un iedzīvotāji, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli pārsniedz 1000 eiro.
Ienākumu līmenis ir likumsakarīgs faktors, mainot ceļojumu plānus - jo zemāki ienākumi, jo biežāk iedzīvotāji izvēlas atcelt plānotos ceļojumus vai atvaļinājuma braucienos nedodas vispār. Savukārt tie, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli pārsniedz 1000 eiro, arī pieaugošas dzīves dārdzības ietekmē visbiežāk izvēlas atvaļinājuma plānus nemainīt vai arī veikt tajos salīdzinoši nelielas korekcijas, klāsta bankas pārstāvji.
Respondenti, kuri norāda, ka viņu ceļošanas plānus dzīves dārdzība neietekmē, jo viņi arī iepriekš nav ceļojuši, biežāk ir seniori vecumā virs 60 gadiem (36%), laukos dzīvojošie (35%), kā arī iedzīvotāji ar ienākumiem līdz 350 eiro uz vienu ģimenes locekli (37%). Vīrieši krietni retāk (39%) nekā sievietes (50%) atzinuši, ka viņu ceļošanas plānus ietekmē dzīves dārdzība.
No tiem 45% Latvijas iedzīvotāju, kuriem dzīves dārdzība ceļošanas plānus ir mainījusi, 39% aptaujāto minējuši, ka šovasar ceļos mazāk, nekā ierasts, tomēr dosies vismaz vienā braucienā ārpus Baltijas valstīm, bet trešdaļa sākotnēji iecerētā tālākā ceļojuma vietā izvēlēsies atpūsties Latvijā vai kādā no tuvējām Baltijas kaimiņvalstīm. Kopumā to iedzīvotāju skaits, kuri vasarā plāno apceļot Latviju, ir pieaudzis no 32% pērn līdz 34% šogad - galvenokārt tie ir iedzīvotāji ar drīzāk zemu vai vidēju ienākumu līmeni (551-750 eiro uz katru ģimenes locekli).
Vairāk nekā puse no tiem, kuri mainījuši atpūtas plānus šai vasarai, norādījuši, ka ceļojumus vairs nevar atļauties, bet 43% ir piesardzīgi ar tēriņiem un ceļojumam paredzētos līdzekļus šobrīd labprātāk pietaupa. Savukārt 25% iedzīvotāju, kuri šajā vasarā bija plānojuši doties ceļojumā, tagad no tā atteikušies pilnībā.
Bankā arī norāda, ka dzīves dārdzības radīta ietekme uz iedzīvotāju ceļošanas plāniem nav vērojama arī "Eurostat" statistikas datos - no 2020. līdz 2022.gadam nemainīgs palicis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri var atļauties vismaz vienu nedēļu ilgu ikgadējo atvaļinājumu pavadīt ārpus mājām. Latvijā šādu mājsaimniecību ir 71%, kas sakrīt ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Spēja atļauties ceļot ir izteiktāka Igaunijā, kur tas ir pa spēkam 77% iedzīvotāju.
Aptauju par ceļojumu plāniem veicis "Snapshots" 2023.gada maijā, internetā aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus 18-74 gadu vecumā.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri