Bēdīgā statistika - pusaudžiem nav emocionālās saiknes ar pieaugušajiem skolās

Turklāt gandrīz divām trešdaļām jeb 62% skolēnu nav neviena pieaugušā, ar kuru regulāri runāt par savām problēmām.

"Cik veselīgi ir šodienas pusaudži, tik veselīga būs mūsu rītdienas valsts," saka LPMA dibinātājs Nils Sakss Konstantinovs, norādot, ka to iespaido arī izglītības iestādes. Turklāt starptautiski pētījumi liecina, ka pusaudža psihoemocionālais stāvoklis nosaka, vai pusaudzis tiks galā ar problēmām, ja tādas radīsies, vai skolēns apmeklēs stundas, nevis kavēs.

"Tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai pusaudzim skolā ir vismaz viena uzticības persona," viņš skaidroja, piebilstot, ka investīcijas pusaudžu veselībā esot vērtīgākais ieguldījums, kāds iespējams.

Pētījumā arī secināts, ka 93% pusaudžu problēmu gadījumā atbalstu meklētu pie saviem vienaudžiem un draugiem. Savukārt 56% vērstos pie vecākiem, taču 24% pusaudžu apsvērtu iespēju meklēt atbalstu pie speciālista. Tikai 4% pusaudžu atzīst, ka meklētu atbalstu pie sava skolotāja.

Konstantinovs vērš uzmanību, ka Latvijā trūkst piemērotu pakalpojumu, kas stimulē pusaudžu labbūtību. Šobrīd valstī nav nevienas terapeitiskas iestādes, kur pusaudžiem būtu pieejams mūsdienīgs, ilgtermiņa atbalsts bez maksas.

"Mums ir daudz lielisku individuālu speciālistu, kuri gatavi atdot savu sirdi un dvēseli, bet mums ir nejēdzīga un nesakārtota pārvaldība bez stratēģiska redzējuma. Tas liek domāt, ka nepietiek vien ar labu gribu vai lielu finansējumu, bet nepieciešamas jaunas idejas, viedas tehnoloģijas un spējīgi speciālisti ar nākotnes redzējumi," viņš sacīja.

Pētījuma dati iegūti "Edurio" tiešsaistes platformā, apzinot aptuveni 3500 skolēnu 153 Latvijas skolās, kā arī Pusaudžu un psihoterapijas centra veiktā kvalitatīvajā aptaujā starp pusaudžiem vecumā no 14 līdz 19 gadiem.