Pašvaldības prasa skaidru regulējumu, kā atbalstīt ģimenes ārstu prakses

Pasākuma laikā norisinājās diskusija par primārās veselības aprūpes pakalpojumu jeb ģimenes ārstu pieejamības uzlabošanu reģionos. VM informēja klātesošos, ka šogad piešķirts papildu finansējums primārās veselības aprūpes nodrošināšanai, tomēr joprojām akūti trūkstot jaunu ģimenes ārstu un nepieciešams strādāt pie speciālistu piesaistes.

Lai piesaistītu jaunus ģimenes ārstus, pašvaldības jau pašlaik nodrošina, piemēram, stipendijas, dzīvesvietas pieejamību, tehnisko atbalstu u.c.

Tomēr, lai arī turpmāk tās varētu saglabāt pašreizējo līmeni primārajā veselības aprūpē, nepieciešams skaidrs redzējums, kā pašvaldības atbilstoši normatīviem aktiem var atbalstīt ģimenes ārstu prakses.

Piemēram, ja pašvaldības attīsta infrastruktūru, tās nevēlas saskarties ar valsts kontrolējošo institūciju aizrādījumiem par konkurences kropļošanu, ņemot vērā, ka ģimenes ārsti šī brīža regulējumā ir uzņēmējdarbības veicēji.

Puses vienojās turpināt diskusijas un risināt kopīgi šo jautājumu, lai jau tuvākajā laikā nonāktu pie vienota un skaidra rezultāta, lai iedzīvotājiem pilnvērtīgi nodrošinātu primārās veselības aprūpes pieejamību.

Savukārt jautājumā par vienotu prasību un kvalitātes kritēriju izstrādi stacionāriem veselības aprūpes pakalpojumu profiliem un turpmāko sadarbību ar pašvaldībām, klātesošie vienojās turpināt padziļinātas diskusijas speciālistu līmenī, lai panāktu vienotu redzējumu par reģionālo slimnīcu tīkla stiprināšanu.

Pārrunājot jautājumu par veselības punktu izveidi ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās un integrētās veselības, sociālās aprūpes finansēšanas modeļa izstrādi, puses vienojās par nepieciešamību veikt grozījumus Sociālās pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, pārceļot likumā noteikto īstenošanas uzsākšanas termiņu uz 2026.gadu.

Par to plānota arī plašāka diskusija ar Labklājības ministriju.

Tāpat puses ir vienisprātis, ka nepieciešama padziļinātāka saruna par iespējamo sociālo darbinieku nodrošināšanu stacionāros.