• Velda,
  • Velta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Mūrniece saka, kas būs priekšā pēc jauno NATO aizsardzības plānu apstiprināšanas

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 19:44, 17.05.2023


Jaunie NATO aizsardzības plāni, kurus plānots apstiprināt samitā Viļņā, būs būtisks elements NATO atturēšanas politikas stiprināšanā, taču priekšā vēl būs nopietns darbs, lai šos plānus ieviestu dzīvē un praktiski stiprinātu NATO kolektīvo drošību, trešdien Krustpils pilī žurnālistiem pauda Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).


Foto: LETA

"Domāju, ka nākotnē redzēsim biežāku un apjomīgāku sabiedroto klātbūtni Latvijā un daudz jaudīgāku NATO kā organizāciju," norādīja Mūrniece.

Otrdien un trešdien Jēkabpilī notika Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksme, kurā piedalījās Mūrniece, Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks un Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.

Mūrniece norādīja, ka Baltijas valstu sadarbība ir vienmēr bijusi izšķiroša reģiona drošībai, un tagad tas ir īpaši nozīmīgi. Runājot par reģionālās drošības izaicinājumiem, Baltijas valstis ir vienisprātis, ka Krievija arī turpmāk būs lielākais militārais drauds Baltijas valstu un alianses drošībai, un nav pamata gaidīt pozitīvas pārmaiņas Krievijas īstenotajā ārpolitikā, tāpēc Baltijas valstis turpinās ieguldīt savu aizsardzības spēju stiprināšanā.

Vienlaikus Baltijas valstis turpinās atbalstīt Ukrainu, piemēram, Latvijai šogad apmāca 3000 Ukrainas karavīru.

Šodien ministri arī vienojušies ievērojami palielināt uzņemošās valsts atbalstu tiem NATO sabiedrotajiem, kas nodrošina Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanu.

Mūrniece atzīmēja, ka Ādažu militārā bāze un poligons patlaban ir lielākais Baltijā, bet topošais Sēlijas poligons būs labāks un attiecīgi kļūs par lielāko Baltijā.

Anušausks pauda prieku, ka Baltijas valstu sadarbība kļūst ciešāka un NATO ir spilgts piemērs kolektīvās drošības nodrošināšanā, savukārt Pevkurs norādīja, ka ir jādomā par aizsardzības budžeta palielināšanu, jo Krievijas agresija Ukrainā turpinās.

Jau ziņots, ka ministri tikās, lai apspriestu reģionālās drošības situāciju un izaicinājumus, turpmāka atbalsta sniegšanu Ukrainai, kā arī Baltijas valstu prioritātes gaidāmajā NATO samitā Viļņā.

Tāpat Baltijas valstu aizsardzības ministri pārrunājuši savstarpējo sadarbību bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanā, tostarp pretgaisa aizsardzības spēju attīstīšanā un Baltijas valstu kopējos aizsardzības nozares iepirkumos, kā arī līgumu par aizsardzības sadarbības pastiprināšanu un sadarbības formātus.

Šogad vadošās valsts lomu trīspusējā Baltijas valstu aizsardzības sadarbības formātā ir uzņēmusies Latvija. Baltijas valstis uztur regulāru aizsardzības ministru un bruņoto spēku komandieru, kā arī ekspertu līmeņa dialogu par aizsardzības politiku un spēju attīstību.

Baltijas valstu sadarbības formātā tiek realizēti arī vairāki nozīmīgi projekti - Baltijas valstu Apvienotais štāba elements, Sauszemes spēku, Gaisa spēku un Jūras spēku sadarbība, kā arī sadarbība Baltijas Aizsardzības koledžā, kurā mācās un dienesta pienākumus pilda visu trīs Baltijas valstu bruņoto spēku karavīri un civilais personāls.

2013.gada janvārī parakstīts Baltijas valstu militārās sadarbības ietvardokuments, kurā ir noteikti Baltijas valstu militārās sadarbības formāti, to funkcijas un atbildība, organizācijas un darbības principi.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Valsts kancelejā apvienos departamentus; protestā darbinieki amatus pametīs

Valsts kancelejas direktors nolēmis apvienot Komunikācijas departamentu un Stratēģiskās komunikācijas departamentu, plānojot, ka darbu neviens nezaudēs, tomēr, izmaiņām nepiekrītot, daļa cilvēku darbu atstās, aģentūrai LETA sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Sabiedrība Inese Lībiņa-Egnere: Rīgā jāpanāk progress Īpašā tribunāla izveidē

Šodien Rīgā notiek starptautiska sanāksme, kurā tiek izstrādāti tiesiski mehānismi, lai izveidotu Īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu.

Sabiedrība Latvijā atrada veidu, kā strādāt ar «grūtiem» bērniem (+VIDEO)

Jaunizveidotās speciālistu komandas sniegs būtisku atbalstu uzvedības izaicinājumu risināšanā.

Sabiedrība Kažociņš: Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Lasiet arī

Ekonomika Latvijā 24% iedzīvotāju tuvākajos trijos gados plāno iegādāties jaunu mājokli

Latvijā 24% iedzīvotāju tuvākajos trijos gados plāno iegādāties jaunu mājokli, tostarp visbiežāk Rīgā.

Ekonomika Jelgava būvē 58 modulāro konstrukciju dzīvokļus (+VIDEO)

Jauno ēku kompleksu veidos divas modernas un energoefektīvas piecstāvu dzīvojamās mājas ar klusiem ātrgaitas liftiem.

Kultūra Ģimenes diena Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā (+VIDEO)

Pastāvīgā ekspozīcija piedāvā doties aizraujošā ceļojumā pagātnē.

Ekonomika Kurzemes lielākā pilsēta saņems perspektīvus industriālos projektus (+VIDEO)

Kopējais plānotais ieguldījumu apjoms varētu pārsniegt 4 miljardus eiro laika posmā līdz 2035. gadam.