Latvijā atšķirīgi vērtē etniskās spriedzes palielināšanos sabiedrībā

Pētījumā tika pētīti Rīgas Pļavnieku un Bolderājas rajonos, Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā dzīvojošo viedokļi. Pētījums koncentrējās uz vietām, kur dzīvo lielāks skaits krievu valodā runājošo, taču fokusgrupās piedalījās gan latviešu, gan krievu valodā runājoši dalībnieki.

Latviešu valodā organizēto fokusgrupu dalībniekiem tika uzdots jautājums par to, vai viņi pēdējā gada laika ir sajutuši savā pilsētā vai apkaimē lielāku etnisko spriedzi. Ņemot vērā, ka Liepājā krieviski runājošie iedzīvotāji ir mazākums, tad šāds pats jautājums tika uzdots arī viņiem.

Pētījumā secināts, ka saņemtās atbildes ir atšķirīgas. Bolderājas un Pļavnieku latviešu valodā runājošie iedzīvotāji etniskās spriedzes palielināšanu nav manījuši. Liepājā, atbilstoši latviešu valodā runājošo vērtējumam, etniskās attiecības ir pat uzlabojušās.

Savukārt krieviski runājošie Liepājas iedzīvotāji gan saka, ka salīdzinoši biežāk nokļūst neomulīgās situācijās, kur nonicināti krievi, taču šādas situācijas nav sistemātiskas. Daugavpils un Rēzeknes latviski runājošie iedzīvotāji izteikti izjūt etnisko spriedzi, lai gan ir arī atšķirīgi viedokļi.

Kāds Daugavpils un Rēzeknes latviski runājošais iedzīvotājs norādījis, ka spriedze ir augusi pat tuvu paziņu lokā, akcentējot, ka sabiedrībā ir atšķirīgas nostājas - ir tie, kuri atbalsta Ukrainu, un ir arī tie, kuri domā citādāk. Tāpat persona norādījusi, ka "spriedze nav bīstama, bet vērā ņemama". Vēl kāds Daugavpils un Rēzeknes fokusgrupas dalībnieks, kurš runā latviešu valodā, uzsvēris, ka Daugavpils ir "vatņiku" pilsēta un par Daugavpili nevienam "nevajadzētu būt ilūzijām".

Savukārt kāda krievu valodā runājoša persona no Daugavpils un Rēzeknes fokusgrupas sacīja, ka jūtas neomulīgi, runājot krieviski, kā arī tad, kad kāds pauž nostāju, ka krievi jādzen uz Krieviju. Personas atvasei, kas runā gan latviešu, gan krievu valodā, bērnudārza audzinātājs esot pateicis, ka jārunā latviski, kā rezultātā bērns negrib iet uz bērnudārzu.

Pētījumā norādīts, ka latviski runājošie Rēzeknes un Daugavpils iedzīvotāji sagaida, ka šo spriedzi kāds risinās - visvairāk atbildīgu rīcību gaidot no vietējiem līderiem, kā arī informatīvās telpas izmaiņām.

Tāpat abu Daugavpils un Rēzeknes krievu valodā noorganizēto fokusgrupu dalībniekiem tika uzdots cits papildus jautājums - par 2022.gada oktobra sabiedriskās domas aptaujas datiem, kas parādīja, ka tikai 23% no Latvijā dzīvojošajiem krieviski runājošajiem iedzīvotājiem uzskata, ka Latvijā jebkurš cilvēks var brīvi un bez bailēm paust savus uzskatus.

Fokusgrupu dalībnieki tika lūgti paust savu attieksmi pret šo apgalvojumu, kā arī izskaidrot, par kādiem jautājumiem un kādās situācijās viņi, visticamāk, baidītos paust savu viedokli. Atbildes gandrīz tikai skar jautājumus, kuri attiecas uz krievu un latviešu valodas lietošanu, attieksmi pret Krieviju un Ukrainu, pieminekļu nojaukšanu.