ĀM palielinājusi atbalstu attīstības valstīm, kuras Krievija ietekmējusi

Galvenais sanāksmes darba kārtības jautājums bija Krievijas īstenotās agresijas pret Ukrainu globālā ietekme uz pārtikas nodrošinājumu pasaulē. ES dalībvalstu pārstāvji diskutēja arī par starptautiskajām aktualitātēm - atbalstu Ukrainai, par Sudānu, Afganistānu, Āfrikas ragu, kā arī par daudzpusējo attīstības banku reformu.

Kā diskusijā par Krievijas agresijas pret Ukrainu radītajām globālajām sekām parlamentārā sekretāre uzsvēra, lai risinātu Krievijas agresijas globālās sekas attīstības valstīs, Latvija ir palielinājusi atbalstu ar pārtikas krīzi saistītiem jautājumiem, piemēram, daloties ekspertīzē un inovatīvajos risinājumos ilgtspējīgai lauksaimniecībai un ES standartu ieviešanā, ūdens apsaimniekošanā. "Ārlietu ministrija ir arī palielinājusi atbalstu partnervalstu mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai un atbalstījusi Ukrainas prezidenta iniciatīvu Ukrainas graudu eksportam uz mazāk attīstītām valstīm."

Diskusijā par pārtikas drošību piedalījās ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) ģenerālsekretāre Rebeka Grīnspana, kas vienlaikus arī vada ANO Globālās krīzes reaģēšanas grupu pārtikas, enerģētikas un finanšu jautājumos. Grīnspana informēja par krīzes reaģēšanas grupas paveikto, kā arī Melnās jūras graudu iniciatīvas īstenošanu.

Sanāksmē turpinājās diskusija par daudzpusējo attīstības banku reformu. Lai risinātu globālos izaicinājumus, ko rada klimata pārmaiņas, nabadzība, pandēmijas un konflikti, ir nepieciešama daudzpusējo attīstības banku - kā lielāko attīstības valstu finansētāju - aktīva iesaiste. Reformas mērķis ir palielināt daudzpusējo attīstības banku gatavību un kapacitātes palīdzēt attīstības valstīm, vienlaikus saglabājot daudzpusējo attīstības banku ilgtermiņa finanšu ilgtspēju un AAA kredītreitingu.

Sanāksme Beļģijas galvaspilsētā Briselē notika, ceturtdien, 4.maijā.

ES Ārlietu padomes attīstības sadarbības formātā tiek izskatīti attīstības sadarbības un humānās palīdzības jautājumi. Sanāksmes vada ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žozefs Borels. Sanāksmes parasti notiek reizi pusgadā.