Gan latviski, gan krieviski runājošie netic, ka spētu ietekmēt valsts lēmumus

Pētījumā tika pētīti Rīgas Pļavnieku un Bolderājas rajonos, Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā dzīvojošo viedokļi. Pētījums koncentrējās uz vietām, kur dzīvo lielāks skaits krievu valodā runājošo, taču fokusgrupās piedalījās gan latviešu, gan krievu valodā runājoši dalībnieki.

Pētījums liecina, ka Daugavpils iedzīvotāji maz tic savām iespējām ietekmēt pašvaldības lēmumus neatkarīgi no tā, kādā valodā viņi sarunājas savā ģimenē - šīs pašvaldības iedzīvotājiem raksturīga "dziļa apātija un cinisms" gan par valsts, gan par pašvaldības atsaucīgumu iedzīvotāju vēlmēm.

Zema ticība savai ietekmei pašvaldībā ir arī Pļavnieku un Bolderājas apkaimju iedzīvotājiem, kuri savu neuzticēšanos pamatā skaidro ar sliktu personisko pieredzi vai arī to, ka lēmumu ietekmēšana paņemtu pārāk daudz viņu laika.

Salīdzinoši biežāk pozitīvus ietekmes piemērus uz pašvaldību pieminēja rēzeknieši, vienlaikus gan uzsverot, ka šie ietekmes piemēri attiecas uz sadzīviskām, komunālām lietām, bet viņi vēlētos ietekmi arī plašākos jautājumos. Turpretī Liepājā gan latviski, gan krieviski runājošie iedzīvotāji caurmērā tic tam, ka Liepājas pašvaldība viņos ieklausās.

No pētījumā aptvertajām piecām teritorijām savam spējām ietekmēt Latvijas mēroga lēmumus tic tikai latviski runājošo Bolderājas un Pļavnieku iedzīvotāji vairākums. Šo pašu apkaimju krieviski runājošie iedzīvotāji tam nepiekrīt.

Rēzeknes un Daugavpils iedzīvotāji neuzskata, ka spētu ietekmēt valsts līmeņa lēmumus neatkarīgi no šo iedzīvotāju sarunu valodas. Arī Liepājā savām spējām netic ne latviski, ne krieviski runājošie. Iemesls tam esot nespēja identificēt konkrētas ietekmēšanas metodes, kā arī sajūta, ka "Rīgā neviens neklausīsies".

Pētījums parāda arī to, ka pētījumā aptverto Latvijas pilsētu un apkaimju iedzīvotāju dalība nevalstiskajās organizācijas (NVO) ir ļoti reta. Kā galvenie šķēršļi līdzdarbībai NVO minēts laika trūkums, informācijas trūkums, sajūta, ka NVO vai arodbiedrību darbam nav ietekmes un jēgas, valodas barjera. Tāpat kā iemesls norādīts nespēja atļauties biedru naudu un sajūta, ka organizācijas savā pašvaldībā ir partejiskas.

"Providus" pētījumā piedāvā arī rekomendācijas - lai mazinātu iedzīvotāju neticību tam, ka viņu balsij ir nozīme, svarīgi radīt un popularizēt ietekmes veiksmes stāstus.

Pašvaldībās izmantotajiem iedzīvotāju iesaistes formātiem jārada iedzīvotājos sajūta, ka pašvaldībai patiesi rūp iedzīvotāju iesaiste un idejas, tādēļ pašvaldībai jācenšas regulāri apzināt savas pašvaldības iedzīvotāju problēmas un idejas to risināšanai, kā arī atskaitīties par šo problēmu risināšanu un jauno ideju realizēšanu.

Idejām jābūt ne tikai par maziem infrastruktūras labiekārtojumiem, bet arī par lielākiem pilsētas attīstības jautājumiem. Turklāt šie pasākumi nedrīkst radīt iespaidu, ka tie tiek rīkoti "ķeksīša pēc" vai tādēļ, ka pašvaldības vadītājs jau visu ir izlēmis, bet vēlas uzlabot savu tēlu.

Savukārt, lai mazinātu Daugavpils, Rēzeknes un, mazākā mērā, Liepājas iedzīvotāju "pamestības problēmu", proti, neticēšanu savām spējām ietekmēt Latvijas mēroga lēmumus svarīgi, lai reģionos ievēlētie deputāti biežāk palīdzētu šo reģionu iedzīvotāju problēmām un to risinājumiem nonākt Saeimas, ministriju darba kārtībā, kā arī reģionu iedzīvotājiem gan klātienē, gan interneta portālos stāstītu par iesaistes iespējām un savu darbu.

Valsts un pašvaldību organizētajās komunikācijas kampaņās par pilsonisko līdzdalību īpašs akcents liekams uz krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju ietekmes stāstiem, kā arī reģionu iedzīvotāju panākumiem. Tāpat augstākajām valsts amatpersonām no Rīgas biežāk jādodas tādās tādās vizītēs uz tālākiem reģioniem, kur vizītes mērķis ir apzināt un risināt reģionālās problēmas, kā arī uzklausīt vietējos iedzīvotājus, mudina "Providus".

Rekomendācijās "Providus" atzīmē, ka partijām jāpārdomā savu vēlēšanu sarakstu veidošanas princips Latgalē, tieši šajā reģionā īpaši fokusējoties uz nākamo politisko līderu rekrutēšanu un veidošanu.