Valsts prezidents Egils Levits otrdien oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" izsludinājis Saeimas pieņemto Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumu, kas paredz, ka jau šovasar notiks pirmais brīvprātīgais jauniešu iesaukums dienestā.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
VAD likums nosaka, ka VAD pakļauti pilsoņi - vīrieši - viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Pilsonis, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpinās iegūt izglītību, izņemot augstāko izglītību, būs pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas.
Ja pilsonis pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpinās iegūt izglītību, izņemot augstāko izglītību, un nav absolvējis izglītības iestādi līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, viņš ir pakļauts VAD viena gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.
Dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties pilsoņi - vīrieši un sievietes - no 18 līdz 27 gadu vecumam.
Militāro dienestu pildīs 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku (NBS) regulāro spēku vai Zemessardzes vienībās vai piecus gadus kopumā Zemessardzē, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu.
Tāpat VAD varēs pildīt, piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu militārās izglītības iestādē un NBS vienībā, kuras kopējais apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiks nav mazāks par 180 dienām.
VAD pakļautajām personām, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt militāro dienestu, to varēs aizstāt ar alternatīvo dienestu šajā likumā noteiktajā kārtībā. Alternatīvais dienests būs jāpilda 11 mēnešus Aizsardzības ministrijas padotībā esošajās iestādēs.
Pilsonis, kurš apgūst ārsta, ārsta palīga vai māsas profesiju, studējot ārstniecības programmā, varēs izvēlēties vienu no militārā dienesta izpildes veidiem neatkarīgi no NBS noteiktajām prioritātēm. Ņemot vērā studējošo profesionālās zināšanas un prasmes, viņus varēs iecelt ar attiecīgo jomu saistītos amatos.
Pirmais iesaukums paredzēts uz brīvprātības pamata. Sākotnēji bija paredzēts, ka personām ir tiesības pieteikties VAD līdz šī gada 1.maijam, taču šis priekšlikums netika atbalstīts. Aizsardzības ministrija aģentūru LETA informēja, ka brīvprātīgā pieteikšanās valsts aizsardzības dienesta pirmajam iesaukumam notiek līdz 15.maijam. Pilsoņi var zvanīt uz tālruni 67 072 793, rakstīt uz e-pastu "vad@klustikaravirs.lv" vai doties uz NBS Rekrutēšanas un atlases centru Krustabaznīcas ielā 9, Rīgā.
Pirmais iesaukums dienestu sāks 1.jūlijā uz brīvprātības pamata, bet no 2024.gada 1.janvāra dienests tiek noteikts kā obligāts. Arī otrajā iesaukumā sākotnēji Latvijas pilsoņi tiks aicināti iestāties brīvprātīgi. Taču nepieciešamības gadījumā trūkstošo personu skaitu vecumā no 18 līdz 19 gadiem iesauks, nosūtot lēmumu par iesaukšanu uz elektronisko adresi vai deklarēto dzīvesvietas adresi, vai izsniegs personīgi.
VAD karavīram un alternatīvā dienesta veicējam būs tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes kompensāciju. VAD karavīriem, kuri pieteikušies brīvprātīgi, ir tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes kompensāciju paaugstinātā apmērā. Ministru kabinets nosaka kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību. Kompensācija nav pakļauta parādu piedziņai.
Plānots, ka VAD karavīrs, kas dienestam pieteicies brīvprātīgi, saņems ikmēneša kompensāciju 600 eiro apmērā.
Brīvprātīgie valsts aizsardzības dienesta karavīri 11 mēnešu dienesta noslēgumā, neatkarīgi no izvēles turpināt karjeru NBS vai atvaļināties rezervē, saņems papildu kompensāciju 1100 eiro apmērā.
Pilsoņiem, kas brīvprātīgi pietiekušies un pabeiguši VAD, pie nosacījuma, ka viņi atbildīs augstskolas un studiju programmas uzņemšanas noteikumiem, valsts augstākās izglītības institūcijas finansēs augstākās izglītības studijas Ministru kabineta noteiktos studiju virzienos.
Papildinātas arī karavīra sociālas garantijas dienesta laikā, paredzot, ka VAD karavīru bērnus ir tiesības ārpus kārtas iekārtot bērnudārzos.
VAD likumā paredzēts administratīvais sods par neierašanos uz noteiktajām pārbaudēm Aizsardzības ministrijas pavēstē noteiktajā laikā un vietā bez attaisnojoša iemesla. Sankciju apmērs būs brīdinājums vai naudas sodu līdz 350 eiro.
Ja pilsonis turpinās neierasties uz pārbaudēm, Administratīvās atbildības likums pieļauj pilsoņa sodīšanu atkārtoti.
Par izvairīšanos no valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes personu varēs saukt pie atbildības Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.
Likums paredz, ka līdz 2027.gadam VAD neiesauc pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstīs un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savu dzīvesvietas adresi ārvalstīs ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.