Partijas skeptiski vērtē Levita priekšlikumus par valsts finansējuma tērēšanu

Tomēr Saeimas deputāti to vērtē skeptiski, norāda TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Valsts finansējuma ievērojama palielināšana politiskajām partijām bija viens no kritizētākajiem 13. Saeimas lēmumiem. Tā kā valsts naudu politiskajām organizācijām aprēķina, ņemot vērā to panākumus vēlēšanās, un finansējums sasaistīts ar valstī noteikto minimālo algu, ilgstoši pie varas esošie spēki saņem lielu valsts atbalstu. Izmaiņas notika laikā, kad vairākām partijām bija uzkrājušies parādi.

Pagājušajā gadā valsts finansējums – nepilni četri miljoni eiro (3 897 698 eur) – pienācās 10 politiskajiem spēkiem. Jaunākie partiju pārskati rāda, ka valsts naudu saņēmušās un Saeimā iekļuvušās koalīcijas partijas vai to apvienības nav iztikušas ar to vien.

“Jaunā Vienotība” gadu pabeigusi ar negatīvu bilanci – starpība ir vairāk nekā 170 tūkstoši eiro (170 402). “Apvienotajam sarakstam” arī turpat 244 tūkstošu eiro lieli mīnusi (243 907 eiro).

Arī “Nacionālajai apvienībai” ir negatīva bilance. Tās izdevumi par 240 tūkstošiem eiro pārsnieguši ieņēmumus (239 305 eiro).

“Nav tā, ka partija dzīvo uz parāda tā nav, mēs kā rūpīgi saimnieki uzkrājam naudu vēlēšanām un 2022. bija vēlēšanu gads. Nebūtu varbūt godīgi salīdzināt 2022. pret 2021. gadu,” vērtē Saeimas deputāts, “Nacionālās apvienības” valdes loceklis Ģirts Lapiņš.

“Mums bija diezgan apjomīga reklāmas kampaņa, un šīs “astes” mēs esam noseguši šajā gadā. Un attiecīgi gada pārskatā visas šīs saistības parādās,” skaidro “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Ņemt kredītus partijām ir aizliegts. Parādi pamatā veidojas no nesamaksātiem rēķiniem par priekšvēlēšanu aģitācijas laikā. Aizpagājušais bija pašvaldību vēlēšanu gads, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) deviņas partijas sodīja tieši par laikus nenomaksātiem rēķiniem. Tikko iesniegtās atskaites par Saeimas vēlēšanu gadu KNAB vēl tikai sāks pārbaudīt.

“Ja mēs skatāmies uz šiem iesniegtajiem gada pārskatiem, šobrīd mēs nevaram komentēt, vai katrā konkrētajā gadījumā, kad izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem – šeit ir kaut kāds likuma pārkāpums. Bet riska faktori šeit pastāv,” norāda KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma.

Likums nosaka, ka valsts finansējumu partijas var izmantot trīs mērķiem: biroja un darbinieku uzturēšanai, komunikācijai ar sabiedrību un politiskajai aģitācijai, kā arī partijas saturiskajai nodrošināšanai – semināriem, konferencēm, pētījumiem, aptaujām.

Tas domāts, lai uzlabotu politisko piedāvājumu un paplašinātu biedru loku. Katram no trim mērķiem var atvēlēt ne vairāk kā 60% no partijai gada laikā piešķirtā finansējuma.

Deklarācijas par pagājušo gadu rāda, ka valsts naudu partijas pamatā izmantojušas ikdienas vajadzībām un priekšvēlēšanu kampaņās. Mazāk ieguldīts saturiskajā darbā.

“Nacionālā apvienība” šai pozīcijā tērējusi 262 000 eiro. Partija uzskaita, kas par šo naudu darīts. Valsts svētkos rīkots lāpu gājiens, organizēts partijas kongress, iznācis laikraksts “Nacionālā Neatkarība”, pasūtītas sabiedriskās domas aptaujas. Tāpat rīkots izglītojošs vasaras seminārs jauniešiem.

“Jaunā Vienotība” saturiskajam darbam tērējusi 70 tūkstošus eiro. Pirms vēlēšanām izzināts vēlētāju viedoklis par aktuālajiem tematiem un veiktas aptaujas, lai novērtētu līderu reitingus. Vairāk tērēts politiskai aģitācijai un algām. Biedru skaits partiju apvienībā “Jaunā Vienotība” pēdējos trijos gados nav būtiski audzis, un tajā ir 3150 biedri.

Līdzīgi valsts naudu izmantojis ir arī “Apvienotais saraksts”, kurā ietilpst no ZZS atšķēlusies “Zaļā partija”, “Latvijas reģionu apvienība” un “Liepājas partija”. Pētījumiem un apmācībām “Apvienotais saraksts” pērn līdzekļus nav tērējis. Taču notiekot sadarbība ar Ulda Pīlēna dibināto biedrību, kurā ir dažādu nozaru eksperti.

13. Saeima valsts budžeta finansējumu partijām palielināja ar Valsts prezidenta Egila Levita atbalstu. Īsi pirms pilnvaru termiņa beigām Valsts prezidents aicina Saeimu veikt izmaiņas likumā. Tās paredzētu, ka ne mazāk kā 30% no partijai piešķirtā valsts budžeta finansējuma būtu jāizlieto partiju darba attīstīšanai.

Egils Levits atgādina, ka pēc 14. Saeimas vēlēšanām dažiem politiskajiem spēkiem bija grūtības atrast kandidātus darbam valdībā un Saeimas komisiju vadībai.

Esot saskatāma cieša saistība ar to, cik daudz partijas ieguldījušas līdzekļus savos biedros, kā arī pētnieciskajā un analītiskajā darbā.

Raidījuma uzrunātie Saeimas politiķi apšauba šādu nepieciešamību nostiprināt likumā.

“Pētījums pētījuma pēc – es tam būtu pretinieks,” norāda Ģirts Lapiņš.

“Es no tāda obligātuma viedokļa gan aicinātu izvairīties. Tam var būt rekomendējošs raksturs,” pauž Tavars.

Arī opozīcijā esošā ZZS satura radīšanai nav tērējusi lielāko daļu valsts naudas. Analītiskais darbs notiekot ar pašu piesasitīto finansējumu. ZZS līderis Viktors Valainis stāsta, ka pasūtīti pētījumi, kas palīdz parlamenta darbā, arī izmeklēšanas komisijās. Nesen organizēta konference par “Zaļo enerģiju”. Sadarbībā ar ekspertiem izstrādāts dzīves dārdzības mazināšanas plāns, kurā izstrādāti seši likumprojekti.

“Šobrīd Valsts prezidenta aicinājums un motivācija, kāpēc viņš to dara, manuprāt, īsti nav vietā. Te jāskatās objektīvi, ja partija nespēj dot piedāvājumu savā iekšienē veselības ministram (kā tas bija šobrīd), tad nekāds partiju finansējums nepalīdzēs šai partijai rast kvalitatīvu ministru. Tas šo mērķi nesasniegs, tie jāmeklē citiem veidiem,” uzskata ZZS Saeimas frakcijas priekšs, LZS valdes priekšsēdētājs Viktors Valainis.

Arī parlamentā pirmo reizi pārstāvēto “Progresīvo” panākumi vēlēšanās parāda, ka rezultātu nevar saistīt vienīgi ar partijai pieejamajiem naudas līdzekļiem.

“Pogresīvie” nelielo valsts finansējumu pērn galvenokārt tērēja infrastruktūras izveidei un partijas atpazīstamības veicināšanai.

“Ja mēs atkal mehāniski iezīmējam proporciju no valsts finansējuma tikai un vienīgi pētniecībai, tas atkal rada priekšrocības partijām, kurām šis finansējums ir lielāks.

Politika pati par sevi ir par politisko saturu. Politisko piedāvājumu. Tāpēc mēs kā demokrātiska organizācija, kur mums ir vairāk nekā 15 tematiskās biedru darba grupas, kur mums ir izveidota šī te “Pro platforma”, kas ir devusi politikā iespēju iesaistīties arī līdz tam politikā neaktīvus cilvēkus. Es pats politikā iesaistījos caur šo “Pro platformu”.

Tas vienojošais elements ir politiskā satura radīšana. Mūsu programmas neraksta kādi īpaši lobiji, vai tās nevirza kādas īpašas intereses, tie ir mūsu biedri,” norāda “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas kontrolē partiju valsts budžeta naudas izlietojumu, pārbaužu rezultātus publisko reizi gadā. Paredzams, ka tas nenotiks ātrāk kā pēc pusgada.