Kažoka: Latvijas partijas notērē valsts subsīdijas biroja vajadzībām un reklāmām

Viņa norāda, ka daudzas Latvijas partijas, pat saņemot ļoti dāsnas valsts subsīdijas, tās pilnībā notērē ikdienas biroja vajadzībām vai reklāmām, bet neinvestē nekādus līdzekļus tam, lai vairāk strādātu ar biedriem, lai uzlabotu savu politisko piedāvājumu un arī lai paplašinātu biedru loku.

"Tādēļ atzinīgi vērtēju piedāvājumu partijām uzlikt par pienākumu daļu no valsts līdzekļiem atvēlēt partijas darba attīstīšanai. Vēl labāk būtu, ja partijām tiktu uzlikts arī pienākums savās deklarācijās publiskot, kādām konkrēti aktivitātēm šis finansējums ir izlietots, lai gan attiecīgās partijas biedri, gan pārējā sabiedrība varētu pārliecināties, ka finansējums nav izmantots bezmērķīgi," skaidro domnīcas "Providus" direktore.

Kažoka atzīmē, ka patlaban partiju, it sevišķi partiju apvienību, deklarācijas nav īpaši informatīvas. Iepriekšējā Saeima nevēlējās paplašināt atklātības prasības. Jaunajai Saeimai līdz ar prezidenta iniciatīvu ir visas iespējas arī palielināt atklātību par partiju izdevumiem, uzsvēra domnīcas "Providus" direktore.

Kā vēstīts, lai veicinātu politisko organizāciju kapacitātes stiprināšanu pietiekamā apmērā visas sabiedrības interesēs, Valsts prezidents izstrādājis un iesniedzis likumprojektu, kas paredz, ka politiskajai partijai tās darbības saturiskajai nodrošināšanai jāizlieto ne mazāk kā 30% no attiecīgajā gadā izlietotā valsts budžeta finansējuma.

Valsts pirmā persona akcentē, ka tikai tādas politiskās partijas, kas pienācīgi un tālredzīgi investē savā saturiskajā kapacitātē, dod nozīmīgu pienesumu valstiskas, ilgtspējīgas politikas veidošanā un demokrātijas stiprināšanā.

Valsts prezidents vairākkārt ir aicinājis Saeimu rūpīgi vērot regulējuma par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu politiskajām partijām piemērošanu praksē un būt gataviem veikt nepieciešamos pilnveidojumus un koriģēt konstatētās nepilnības.

Levits norāda, ka valsts budžeta finansējuma piešķīrums partijām ir sava veida sabiedrības pasūtījums kvalitatīvai partiju darbībai un attīstībai, kas nepieciešama visas sabiedrības kopējās interesēs. Piešķirtais valsts budžeta finansējums politiskajām partijām ir jāizmanto ne tikai lietderīgi, bet arī jēgpilni, pauž Valsts prezidents.

Valsts prezidents uzskata, ka ikvienai nacionāla līmeņa politiskajai partijai ir jāspēj izstrādāt savu piedāvājumu tādās būtiskās valsts politikas jomās kā drošība, ārlietas, tautsaimniecība, labklājība, kultūra un citās. Tāpat šīm partijām jāpiedāvā cilvēki, kuri gan Saeimas, gan valdības līmenī spētu šīs politikas pienācīgi pārstāvēt, norāda Levits.

"Pēc 14.Saeimas vēlēšanām dažām politiskajām partijām radās grūtības atrast atbilstošus kandidātus atsevišķu nozaru pārvaldībai. Līdzīgas grūtības bija vērojamas, komplektējot Saeimas komisiju sastāvus. Šeit saskatāma cieša saistība ar to, cik daudz partijas ir ieguldījušas līdzekļus savu biedru, deputātu kandidātu lietpratības stiprināšanā, kā arī pētnieciskajā un analītiskajā darbā," skaidro Valsts prezidents.

Datu analīze politisko partiju finansēšanas jautājumos atklāj, ka šobrīd piešķirto valsts budžeta finansējumu politiskās partijas vai to apvienības primāri izlieto algu izmaksām un reklāmai. Attiecīgi mazāka daļa valsts budžeta finansējuma tiek novirzīta politisko partiju darbības saturiskajai nodrošināšanai.

Prezidents atzīmē, ka valsts budžeta finansējuma jēgpilna izlietošana politisko partiju sadarbībai ar Latvijas sabiedrības dažādām grupām, konsultācijām partijas darba un programmas uzlabošanai, semināriem, kongresiem, konferencēm, pētniecības darbiem, aptaujām, jauniešu organizācijas pasākumiem, kā arī deputātu kandidātu mācībām ne vien uzlabos politisko partiju saturisko kapacitāti, bet arī stiprinās to spēju pēc iekļūšanas Saeimā efektīvi pārstāvēt savu vēlētāju intereses un īstenot savu priekšvēlēšanu programmu.