Meklē labāko risinājumu savvaļā izglābtajam lācēnam

Viņš informē, ka Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārza veterinārārsti rūpējas par Limbažu-Alojas ceļa posmā atrasto lācēnu.

"Mazulis ir aptuveni trīs mēnešus veca lāču meitenīte. Lācenīte ir satraukusies, taču agresiju neizrāda un tās veselības stāvoklis ir stabils, veterinārajā apskatē nav konstatēti ievainojumi. Vakar labi paēda, arī naktī atstātā pārtika apēsta - pagaidām tiek barota ar auzu pārslu putru, kurai pievienota jēla ola, nepieciešamie vitamīni un probiotiķi," tā norāda veterinārārste Māra Krasovska.

Zooloģe un Zīdītāju nodaļas vadītāja Tatjana Ivasenko norāda, ka lācenīte ir attīstīta un stipra - gan tās svars, gan izskats, gan uzvedība atbilst trīs mēnešu vecumam. "Lācenīte neizskatās vāja vai novārgusi, tādēļ var secināt, ka mazule ilgi bez mammas atstāta nebija. Tās uzvedība atbilst savvaļas dzīvniekam - nogādājot zoodārzā tā bija sabijusies un meklēja vietu, kur paslēpties," piebilst Ivasenko.

DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode atzīst, ka no aktivitātes sociālajos tīklos redzams, ka par lāču tēmu sabiedrībā ir ļoti daudz atšķirīgu viedokļu. Bailes, neziņa un neizpratne mijas ar pārgalvību un kļūdainiem spriedumiem. Kāds mazajā lācēnā saskata savu bērnības mīļmantiņu, savukārt cits - apdraudējumu bišu dravai. "Aicinām neļauties negāciju vairošanai. Pašlaik kompetentās iestādes - DAP, Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs un LVMI "Silava" - savstarpēji sadarbojoties, meklē labāko risinājumu," uzsver Strode. Viņa pateicas cilvēkiem, kas ziņoja par lācēnu, iesūtot video un tādējādi palīdzot speciālistiem attālināti izvērtēt situāciju un palīdzības nepieciešamību.

"Aicinām arī citus līdzīgās situācijās tūlītēji ziņot atbildīgajām iestādēm, nevis dalīties ar "atradumu" sociālajos tīklos," pauž Strode.

Kā vēstīts, Limbažu-Alojas ceļa posmā novērots mazs lācēns vairākas dienas klīstam gar ceļa malu. Sākotnēji pastāvēja cerība, ka mazuļa māte ir tuvumā, tāpēc dzīvnieks netika traucēts. Tomēr, lai novērstu tā sadursmi ar automašīnām vai tuvējo viensētu suņiem, trešdien lācēns ir notverts un DAP pārvaldes valsts vides inspektori to nogādājuši Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, kur tas ievietots karantīnā.

Lācēnam plānots paņemt DNS paraugus, kas tiks nodoti zinātniekiem iekļaušanai "Silava" izveidotajā lāču DNS paraugu datu bāzē.

Latvijā brūnie lāči (Ursus arctos) ir īpaši aizsargājami dzīvnieki. Tie ir lielākie no Latvijas plēsējiem. Lāču mātītes svarā var sasniegt 150 kilogramus, bet lāču tēviņu svars var sasniegt 300 kilogramus. Brūnā lāča dzīves ilgums var pārsniegt pat 30 gadu un tam nav dabisko ienaidnieku. Lāči ir tipiski lielu mežu masīvu apdzīvotāji. Jauktu koku mežu zonā priekšroku dod lielāku un vecāku skuju koku un dažādu jauktu koku mežu biotopiem, kas robežojas ar aizaugušiem izcirtumiem, deguma vietām, purviem un ūdenstilpēm. Ziemas guļas migas lācis iekārto dabiskās slēptuvēs, pēc iespējas sausākās vietās un ūdens tuvumā. Ikdienā tas nav agresīvs un lielākoties izvairās no sastapšanās ar cilvēku. Cilvēkam bīstams lācis var kļūt, ja ir pāragri iztraucēts no ziemas guļas, tas ir ievainots, kā arī lāču mātītes ar mazuļiem.

Ja cilvēks savvaļā pamana lāci, tam nevajag tuvoties, mēģināt to panākt vai aiztikt dzīvnieku vai tā mazuļus. Vajag iespējami ātri, bet neskrienot, dodies prom no tikšanās vietas. Ja lācis cilvēka klātbūtni nav pamanījis un dodas citā virzienā, jāuzvedas klusu, kamēr lācis aiziet, lai nepievērstu sev lāča uzmanību.

Ja lācis cilvēku ir pamanījis un izrāda interesi, jāatkāpjas, negriežot lācim muguru un trokšņojot.