Politiķis uzskata, ka grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā pašlaik jānodod atpakaļ atbildīgajai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un to virzībā jāpaņem pauze.
Tavars norādīja, ka AS uz sarunu par to, vai vispār turpināt sabiedrisko mediju apvienošanas procesu, plāno aicināt gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīziju valdi un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (SEPLP).
Politiķis norādīja, ka kritiski vērtē SEPLP darbību šajos jautājumos. Tāpat no likuma grozījumu virzības procesā iesaistītajiem AS frakcijas vadītājs esot uzzinājis, ka Latvijas Radio valde no vienas puses un darbinieki no otras katrs paužot atšķirīgus viedokļus šajos jautājumos.
Pie grozījumu tālākas skatīšanas varētu atgriezties, kad būs skaidrība par visu apvienošanās procesu, tajā skaitā, būs redzējums par sabiedrisko mediju finansēšanas modeli, norādīja Tavars.
Ja darba gaitā netiks gūta pārliecība par ieguvumiem no apvienošanās Latvijas mediju videi, redakcionālās dažādības saglabāšanai un sabiedrisko mediju darbinieku atalgojumam, tad AS frakcija neatbalstīs apvienošanās procesa turpināšanu, atzīmēja politiķis.
AS reizē būs gatava turpināt darbu pie likumprojekta, ja bažas šajos jautājumos tiks kliedētas, atzīmēja Tavars, kurš norādīja, ka procesā varētu būt vajadzīga arī valdības iesaiste ar attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu.
Jau vēstīts, ka koalīcija vienojusies noņemt steidzamību grozījumiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas paredz sabiedrisko mediju apvienošanu. Grozījumus varētu virzīt tālāk tikai pēc plašākām diskusijām.
Pirms šī valdības partiju pārstāvju paziņojuma Latvijas Radio darbinieki parakstīja atklāto vēstuli, pieprasot apturēt sabiedrisko mediju apvienošanu un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma grozījumu pieņemšanu.
Latvijas Radio darbinieki uzskata, ka steigā virzītie likuma grozījumi, kas no 2024.gada 1.janvāra paredz apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju nevis veicinās sabiedrisko mediju stiprināšanu, bet gan vājinās to ietekmi un palielinās politiskās manipulējamības risku.
Vēstulē norādīts, ka nav zināmas šīs apvienošanas izmaksas un ieguvumi. Latvijas Radio darbiniekiem esot zināms, ka neoficiālās sarunās politiķi neslēpj, ka tuvākajos gados naudas, lai realizētu sabiedrisko mediju apvienošanas koncepcijā nospraustos mērķus, visticamāk, nebūs. Ja lēmums par sabiedrisko mediju apvienošanu netiek pieņemts reizē ar koncepciju par sabiedrisko mediju statusam atbilstošu finansēšanas modeli, tad pašlaik sabiedrisko mediju apvienošana ir nepamatota, uzskata Latvijas Radio darbinieki.
Vēstulē kritizēts otrajā lasījumā iesniegtais priekšlikums sabiedriskajā medijā aizliegt kandidēt uz amatiem tiem, kas strādājuši ārvalstu finansētās nevalstiskās organizācijās, kas atgādinot Krievijā īstenoto politiku.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri