• Nameda,
  • Ritvaldis,
  • Visvaldis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Komandieri: Latvijai ir jādomā par mazo dronu pretgaisa aizsardzību

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 13:16, 19.03.2023


Latvijai ir jādomā par mazo dronu pretgaisa aizsardzību, bet vienlaikus jārēķinās, ka Ukrainā izmantotās metodes, visticamāk, nākamajā karā būs mazefektīvas, atzinuši Latvijas militārie komandieri.



Valmierā šonedēļ notika otrā semināru cikla diskusija par jauno Valsts aizsardzības koncepciju. Aizsardzības resora sociālajos tīklos ievietotajā diskusijas video Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Mehanizētās kājnieku brigādes Štāba priekšnieks pulkvedis Igors Harlapenkovs norāda, ka Latvijas lēmumiem ir jābūt ļoti gudriem un elastīgiem, kas nozīmē, ka nevaram izmantot vecos kara paņēmienus, bet ir jāattīsta jauni.

"Mēs skatāmies, kas notiek Ukrainā un mēs saprotam, kur mums ir jāmaina taktika," uzsvēra pulkvedis.

Runājot par tehnoloģijām, Harlapenkovs atzīmē, ka NBS vienmēr vērtē karadarbību un Ukrainā redzams, ka ļoti plaši tiek pielietoti droni. "Būtībā artilērijas un dronu karš," piebilda pulkvedis.

Ņemot vērā minēto, pēc Harlapenkova teiktā, militāristiem jāsaprot, ka tagad izmantotās metodes, visticamāk, nākamajā karā būs mazefektīvas.

"Mums jāatrod jaunas, metodes un līdzekļi, lai pārsteigtu pretinieku, jo pretiniekam ir ļoti spēcīga elektroniskā karadarbība un viņš vienmēr skatās kā noslāpēt šos dronus un traucēt dronu vadību, kā ierobežot mūsu spēku manevru," uzsvēra Harlapenkovs.

Lai arī tehnoloģiskai attīstībai vienmēr būs prioritāte, pēc Harlapenkova paustā, nedrīkst aizmirst arī pamatlietas, kas vienlaikus ir arī lētas metodes, tostarp, piemēram, mīnas. "Tās ir vislētākais un visefektīvākais, jo tās tu nevari noslāpēt. Vai nu viņa ir uzlikta, vai nav uzlikta," piebilda pulkvedis.

Savukārt NBS komandieris Leonīds Kalniņš intervijā aģentūrai LETA atzina, ka, skatoties uz Ukrainas pieredzi, būtiskākais pretgaisa aizsardzības līdzekļos ir nepieciešamība iekļaut diezgan dārgo pretballistisko sistēmu. Vienlaikus Ukrainas pieredze pierāda, ka ir jābūt daudzslāņu pretgaisa aizsardzībai.

Uz norādi, ka karā Ukrainā kaujās ļoti labi izmanto civilām vajadzībām ražotus dronus, NBS komandieris norādīja, ka tas rada nākamo problēmu, jo tā ir sacensība, proti, ja viens izdomā jaunu līdzekli, kā nogalināt, tad otram jādomā, kā aizsargāties.

Kalniņš piebilda, ka šāda situācija parādījās jau tad, kad notika Afganistānas un Irākas operācijas - ar ļoti lētiem līdzekļiem ir iespējams iznīcināt ļoti dārgas tehniskās vienības. Tostarp droni maksā 500 vai 1000 ASV dolāru, tos elementāri var pārveidot un piestiprināt spridzekli, un teju nemanāmi piezagties pie jebkuras mazas apakšvienības un nodarīt kaitējumu dzīvībai.

"Tāpēc mēs runājam jau par to, kas līdz šim īsti nebija attīstīts - mazo dronu pretgaisa aizsardzību. Pagaidām tas ir vai nu dārgi, vai maz efektīvi, jo to nevar pielietot plašā spektrā, piemēram, pielikt pie katra karavīra. Aizsardzība pašlaik ir iespējama tikai kādos atsevišķos gadījumos. Tāpēc es arī runāju, ka ir jābūt pretdronu sistēmai, jābūt pretgaisa aizsardzībai pret lielākiem droniem, pretgaisa aizsardzībai pret zemu lidojošiem helikopteriem. Tad ir vidējā rādiusa pretgaisa aizsardzība, par kuru mēs pašlaik runājam, un tad ir lielas jaudas pretgaisa aizsardzības ballistiskā sistēma, ko Latvija negrasās iegādāties, jo to nodrošina mūsu sabiedrotie," norādīja Kalniņš.

Patlaban Latvijas aizsardzības spējas pret mazajiem droniem ir izstrādes procesā, piebilda NBS komandieris.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Rinkēvičs: konkurss uz LIAA direktora amatu noslēdzās mazliet jocīgi

Konkurss uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu noslēdzās "mazliet jocīgi", šādu vērtējumu trešdien pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Sabiedrība Valsts valodas eksāmens varētu būt jākārto vēl 3100 Krievijas pilsoņiem

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, ar kuriem valsts valodas zināšanu prasību plānots piemērot vēl papildu dažiem tūkstošiem Krievijas pilsoņu.

Sabiedrība Ventspilī par 670 000 eiro ierīkos jaunu promenādi (+VIDEO)

Projekts paredz nodrošināt kāpu krasta aizsargjoslas dabas vērtību saglabāšanu un piekļuvi Baltijas jūras piekrastes pludmales zonai.

Sabiedrība Jelgavas pašvaldība turpina vērienīgus remontdarbus (+VIDEO)

Realizējot šo projektu, tiks sakārtota infrastruktūra pilsētā.

Lasiet arī

Pasaule Ukrainas droni devuši triecienus divām naftas produktu bāzēm Krievijā

Ukrainas droni trešdien devuši triecienus divām naftas produktu bāzēm Krievijas Smoļenskas apgabalā, ziņu aģentūrai "Interfax-Ukraina" pavēstīja informēts avots.

Sabiedrība Tiesu ekspertīžu iestāžu reformu piedāvā atlikt vai vispār apturēt

Tieslietu ministrija (TM) piedāvā tiesu ekspertīžu iestāžu reformu atlikt līdz 2027.gada beigām vai apturēt to vispār, jo atbildīgās ministrijas nespēj vienoties par risinājumiem, attiecīgi 2024.gadā neizdosies iekļauties termiņos un īstenot iepriekš plānotos uzdevumus, liecina TM sagatavotā prezentācija Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai.

Sabiedrība Rinkēvičs: konkurss uz LIAA direktora amatu noslēdzās mazliet jocīgi

Konkurss uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu noslēdzās "mazliet jocīgi", šādu vērtējumu trešdien pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Ekonomika Latvijas Banka pērn strādāja ar zaudējumiem 54 miljonu eiro apmērā

Latvijas Banka pagājušajā gadā strādāja ar zaudējumiem 54 miljonu eiro apmērā, kamēr 2022.gadu Latvijas centrālā banka noslēdza bez peļņas un zaudējumiem.