• Elma,
  • Elna,
  • Menarda
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Strūklaku tracis Ķekavas novadā! Plūcas jaunais un vecais politiķi

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
EKSKLUZĪVI! 15:44, 17.03.2023


Pagājušajā nedēļā facebook lapā “Labi dzīvot Baložos”, pēc iedzīvotāju iniciatīvas tika organizēta iedzīvotāju aptauja, kurā ap 95% vai vairāk nekā 400 iedzīvotāju izteica atbalstu strūklakām. Šobrīd notiek pamatīgs politisko aizkulišu tracis, lai saglabātu strūklakas. Vai iedzīvotāju viedoklis tiek ņemts vērā, tas var izrādīties kā ar pirkstu ūdenī rakstīts!...


Baložu strūklaka. Foto: kekava.travel.

Ķekavas domes priekšsēdētāja vietnieks Gatis Līcis (“Izaugsme”) vērsās ar sūdzību pie medijiem, kas raksta “melīgu” informāciju par Baložu un Titurgas strūklakām. “Šīs strūklakas nestrādā jau vairāk nekā astoņus gadus. Iedzīvotāji par to regulāri ir norādījuši domes vadībai, kura līdz šim neko nav darījusi. Mēs, jaunā vadība, tiešām vēlējāmies šo jautājumu sakārtot,” uzsvēra Līcis.

Viņš norādīja uz publikāciju Apriņķis.lv, kur vietējie iedzīvotāji uzsver, ka baseini ir bīstami un lūdz tos nojaukt. Publikācijā rakstīts, ka kāds trīs gadus vecs bērns iekritis Baložu strūklakas konstrukcijā. Kā arī piebilda, šī neesot vienīgā publikācija – arī sociālajos tīklos bijušas daudzas diskusijas.

Sūdzība pāriet par būvprojekta rekonstrukciju. Proti, līdz 2022.gadam rotaļu laukumu un strūklaku pārbūves būvprojekts neesot izstrādāta, tā esot melīga informācija.

"Vietējo iedzīvotāju tieša iesaiste bijusi vairākkārtīga. Piemēram, 2022.gada 18.augsutā Baložu pārvaldē vakarā piedalījās vietējie iedzīvotāji (pēc Domes priekšsēdētāja iniciatīvas), kur šis jautājums tika skatīts," uzvēra Līcis.

“Par pašu projektu domas dalījās – vecākā gada gājuma cilvēki vēlējās strūklakas saglabāt, tomēr jaunākā paaudze tās aizvietot ar labiekārtotiem laukumiem, drošiem bērniem. Vairākums tomēr bija pret strūklakām kā tādām, kas arī prasītu daudzkārt lielākus finanšu resursus gan izbūvē, gan uzturēšanā,” bija pārliecināts Ķekavas domes priekšsēdētāja vietnieks.

Uzklausiet abu pušu viedokļus, tika nolemts veidot bruģētus, bērniem drošus laukums, tai pat laikā saglabājot strūklaku formu un arhitekta ideju, sacīja Līcis, piebilstot, ka tādā veidā “nošaušot divus zaķus ar vienu šāvienu”.

Līcis personīgi aktīvi iesaistījies šai procesā, uzklausot visas puses un virzot jautājumu, tāpēc viņš rīkojies! “Melīgā” raksta informators bijis nevis vienkāršs Baložu iedzīvotājs, bet caurkritis ilggadējs politiķis, Andis Adats, kura darbu un reputāciju, saimniekojot Baložu pilsētā, ir vērtējušas vairākas tiesībsargājošās iestādes, uzbrūkoši izteicās Līcis.

VS.LV vērsās pie Ķekavas iedzīvotāja Anda Adata, lai noskaidrotu viņa viedokli šajā jautājumā. Kā ilggadējam novada pārstāvim, viņam ir ko teikt.

Adats atskatījās vēsturē un pastāstīja, ka vēl tālajā 1981.gadā uzsākās Titurgas mikrorajona būvniecība Baložu pilsētas teritorijā. Vērienīgais un arhitektoniski savdabīgais projekts, kurā tika paredzēts pilns pakalpojumu klāsts (reljefam pielāgotās dažādu stāvu un konfigurāciju dzīvojamās ēkas, skola, bērnudārzs, pārvaldes ēka, svētdienas skola, katlu māja, attīrīšanas ietaises, kafejnīca un strūklakas), vainagojās ar valsts prēmiju (1988.gads) par komplekso pilsētvides risinājumu.

“Atmodas periods un deviņdesmito gadu krīze atstāja nerealizētus skolas un bērnudārza projektus. Toties apaļā pārvaldes ēka ar trīs strūklakām iekšpagalmā un kafejnīca neatstāja vietējos un ciemiņus vienaldzīgus. Pat laikā, kad karstais ūdens dzīvokļos bija tikai brīvdienās, tika risināts jautājums par strūklaku saglabāšanu un uzlabošanu. Tā pēc 2001.gada rekonstrukcijas strūklakas kļuva par iecienītu atpūtas vietu vietējiem iedzīvotājiem, kā arī Baložu pilsētas dzimtsarakstu nodaļa bija daudzu apkārtējo teritoriju jaunlaulājamo izvēlēto svinīgā pasākuma norises vietu, lai kopā ar ciemiņiem fotografētos pie sudrabegļu un strūklaku kaskādes fona. Šī vieta vēl joprojām Ķekavas pašvaldības mājas lapā atrodama kā īpašais apskates objekts,” norādīja Adats.

2018.gadā tika izstrādāts strūklaku rekonstrukcijas projekts, kuru izmaksas tika lēstas ap 150 000 euro. Tomēr, tuvojoties kārtējām pašvaldību vēlēšanām un jauna novada veidošanai, šīs strūklakas kļuva par aģitācijas un spekulācijas objektu.

“Pēc atsevišķu politisko spēku dalībnieku iniciatīvas tika meklēti iemesli šī objekta vērtējumi, lai solītu sabiedrībai “lejputriju”. Ar saukli “šeit jābūt modernam šedevram” tika stāstīts, cik šīs strūklakas ir bīstamas apkārtējiem, it sevišķi stāstot par risku bērnu slīkšanai. Tomēr neatklājās neviens gadījums 30 gadu laikā, kura rezultātā kāds būtu cietis tieši strūklaku konstrukcijas dēļ. Visi minējumi bija veidoti uz pieļāvumu, ka mazgadīgs bērns paliek bez uzraudzības. Katram gadījumam tomēr strūklakas atslēdza un norobežoja...” atminas Ķekavas iedzīvotājs.

Te gan vajadzētu piebilst, ka Latvijā ar likumu ir aizliegts atstāt bez uzraudzības mazus bērnus, kur nu vēl trīsgadnieku.

Adats skaidro, ka 2022.gada pēc vēlēšanām, kuru rezultātā pie varas nonāca “solītāji”, tika izsludināts jauns konkurss par strūklaku rekonstrukciju, samazinot strūklaku apjomu. Pēc konkursa beigām darba uzdevums “tika precizēts” izslēdzot strūklakas vispār. Uzzinot šo jaunumu sabiedrība vērsās pašvaldībā ar protestu un pat notika apspriede, gan kopā ar jautājumu par Titurgas centrālās ielas, Uzvaras prospekts, pārdēvēšanas ierosinājumu. Sapulcē domes vadība mierināja sabiedrību ar domu – strūklakām būt, bet mazākām, jo 150 000 ir nepaceļama maksa.

“Klusu, bez sabiedrības viedokļa uzklausīšanas, bez publiskiem paziņojumiem ir noslēdzies iepirkums uz strūklaku nojaukšanu un labiekārtota, bruģēta laukuma ierīkošanu, kuru izmaksas vērtējamas 110 000+ euro. Motivācija – toties būs krūmāju apstādījumi pa perimetru, kur fotografēties jaunlaulātajiem un bruģis izlikts “klasīšu” formā...” savu sašutumu neslēpa Ķekavas iedzīvotājs.

Kāds būs gala iznākums, varam tikai minēt!?

Atminoties manu bērnību, pirms 20-30 gadiem katrā pilsētā bija kāda strūklaka, un vēl tagad ir, kurā ar vecāku gādību mēs zinājām, ka peldēties nedrīkst. Tā bija 2 m dziļa, un visi meta pa kapeikai. Ar brāli toreiz prātojām, cik gan būtu labi, ja to ūdeni nolaistu, mēs paņemtu naudu un nopirkt saldējumu. Kāpēc to stāstu, jo nojaukt jau var visu, bet mēģināt saglābāt ir krietni svarīgāk!

Daniela Dambe


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Šogad Rīgas pārtikas izdales punktā izdalīts aptuveni 18 tonnas produktu

Šogad Rīgas pārtikas izdales punktā izdalīts aptuveni 18 tonnas pārtikas produktu, aģentūru LETA informēja pārtikas bankas "Paēdušai Latvijai" vadītāja Agita Kraukle.

Sabiedrība Rīgas siltums no oktobra samazinās siltumenerģijas tarifu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir apstiprinājusi AS "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifu, kas no oktobra būs par 3,5% mazāks nekā pašlaik, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Sabiedrība Saeimā notiks Atvērto durvju diena

Parlamentā šodien norisināsies Atvērto durvju diena, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Sabiedrība Rinkēvičs pateicis, kas vieno Latviju un Somiju

Latviju un Somiju vieno kopīga izpratne un intereses reģiona drošībā un labklājībā, ceturtdien Helsinkos, tiekoties ar Somijas prezidentu Sauli Nīnisti, premjerministru Peteri Orpo un Somijas parlamenta pirmo vicespīkeri Paulu Risiko, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris.

Lasiet arī

Kriminālziņas Aiztur pirms 27 gadiem notikušajā Tupaka Šakura slepkavībā iesaistītu personu

ASV aizturēts par saistību ar 1996.gadā notikušo repera Tupaka Šakura slepkavību aizdomās turētais.

Ekonomika Finanšu ministrs pastāstīja, kad sāksies Latvijas ekonomikas izaugsme

Latvijas ekonomikas izaugsmes jauns cikls sāksies 2024.gada otrajā pusē, šodien "Vienotības" kongresā sacīja partijas priekšsēdētājs, finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Veselība Latvijā izdevumi onkoloģijai ir trīs reizes zemāki nekā vidēji Eiropā

Lai gan pēdējos gados finansējuma pieaugums veselības nozarei Latvijā ir augstāks nekā vidēji Eiropā, tomēr joprojām izdevumi veselībai uz vienu iedzīvotāju ir tikai puse, bet izdevumi onkoloģijai - trīs reizes zemāki nekā vidēji Eiropā, norāda Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane.

Sabiedrība «Pirmā nāk valoda. Un pēc valodas nāk tanki, slepkavības, izsūtīšanas» (+VIDEO)

Bijušais deputāts Lapiņš izraisīja diskusijas par etnopolitiskām tēmām.