Stukāns: Tribunāls par Krievijas kara noziegumiem Ukrainā varētu notikt jau rīt

Viņš sacīja, ka dienesti un dažādas starptautiskas institūcijas jau no kara pirmās dienas fiksē Ukrainā pastrādātos Krievijas noziegumus, līdz ar to iegūto pierādījumu apjoms jau patlaban, visticamāk, ir pietiekams, lai varētu runāt par lietas izskatīšanu, bet starptautiskā līmenī tribunāla izveidošana kavējas.

"Diemžēl valstis ilgi runā, runā un šobrīd vēl nav gatavas parakstīt vienošanos par šāda tribunāla izveidošanu. Bet jebkurā variantā Ukraina nekad nezaudēs savas tiesības. Jau šodien mēs zinām, ka vairākas lietas pret konkrētām personām, kuras pastrādāja kara noziegumus Ukrainas teritorijā, ir iztiesātas Ukrainā, cilvēki ir notiesāti, tāpēc nav pamata domāt, ka kāds paliks nesodīts," sacīja Stukāns.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka būtu labi, starptautiskā sabiedrība spētu pēc iespējas drīzāk vienoties par minētā tribunāla izveidi.

Kā ziņots, Rietumvalstis ilgstoši meklē veidus, kā panākt starptautiska tribunāla izveidošanu Krievijas kara noziegumu izvērtēšanai un vainīgo sodīšanai. Latvija ir viena no valstīm, kas stingri iestājas par šāda tribunāla izveides nepieciešamību. Valsts prezidents Egils Levits februāra vidū, uzrunājot Eiropas Parlamentu, uzsvēra, ka tribunāla izveidei ir vajadzīga politiskā griba.

Arī Latvijā ir ierosināta lieta par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā. Izmeklējot to, Latvija Starptautiskajā krimināltiesā nodevusi vairākas ukraiņu bēgļu liecības, iepriekš pastāstīja Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas Evita Šiba, kura ir uzraugošā prokurore Valsts drošības dienesta sāktajā lietā par kara noziegumiem.

Izmeklēšana joprojām turpinās, turklāt valstī turpina ierasties bēgļi no Ukrainas. Šiem cilvēkiem uz robežas tiek izsniegta informatīvā lapa ar informāciju par iespējām liecināt par kara noziegumiem.

"Šis ir nepārtraukts process. Nevar teikt, ka esam tagad apstājušies un visu savākuši. Varbūt pēc kara būs vēl cilvēki, kuri var ko pastāstīt," piebilda Šiba.

Viņa norādīja, ka atbilstoši vajadzībai Latvija var apmainīties ar jebkuru apvienotajā izmeklēšanas grupā iekļauto valsti.

"Tāpat, piemēram, mēs esam jau nodevuši starptautiskajai krimināltiesai vairākas liecības. Arī šīs tiesas izmeklētāji bijuši Latvijā un nopratinājuši cilvēkus," norādīja prokurore.