Rīgā un Pierīgā 83% iedzīvotājiem dzīves dārdzības dēļ nemeklē lētāku mājokli

Kompānijas pārstāvji informēja, ka samazināt dzīves telpu ir gatavi tikai 7% aptaujāto. Turklāt respondenti ar augstāku ienākumu līmeni biežāk atzīmē, ka energoresursu izmaksu kāpums viņus nebiedē un viņi pat apsver iespēju pārvākties uz lielāku mājokli.

"Bonava Latvija" pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša atzīmē, ka tam, visticamāk, ir vairāki izskaidrojumi. Pirmkārt, platības ziņā plašākos mājokļos, kuriem ir arī proporcionāli augstākas apkures izmaksas, dzīvo kuplākas ģimenes un cilvēki ar lielākiem ienākumiem, kuriem nav lielu grūtību apmaksāt rēķinus. Otrkārt, lai arī siltumenerģijas tarifs Rīgā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir ievērojami palielinājies, lielu daļu izmaksu pieauguma privātpersonām kompensē valsts, līdz ar to iedzīvotāji reālo sadārdzinājumu pilnā apmērā nemaz neizjūt.

Decembrī un šī gada janvārī visvairāk par sava mājokļa apkuri Rīgā maksājuši pirmskara, 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie, maksai par viena kvadrātmetra dzīvojamo telpu apsildīšanu sasniedzot trīs eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, liecina ēku pārvaldnieka "Selectum Home" apkopotie dati.

Pirmskara ēkās decembrī un šī gada janvārī viena kvadrātmetra apsildīšana izmaksāja attiecīgi 3,267 eiro un 2,809 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), savukārt Hruščova laika projektos (316. un 318. sērija) - 3,105 eiro un 2,779 eiro bez PVN.

Citu sēriju daudzdzīvokļu ēkās apkures izmaksas par viena dzīvojamo telpu kvadrātmetra apsildīšanu decembrī un janvārī bijušas robežās no 2,25 līdz 2,7 eiro bez PVN. Vismazāk par apkuri maksājuši jauno projektu iemītnieki, decembrī un janvārī apkures izmaksām par kvadrātmetru svārstoties no 1,22 līdz 1,43 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti no 2000. līdz 2008.gadam) un no 0,84 līdz 0,89 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti pēc 2008.gada).

"Selectum Home" valdes loceklis Valters Balakleitis norāda, ka, salīdzinot ar pagājušo apkures sezonu, šoziem rēķini par dzīvokļu apsildīšanu pieauguši vidēji par 52%. Tas skaidrojams gan ar "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifa būtisku pieaugumu 74% apmērā (ar valsts atbalstu), gan arī ar relatīvi auksto pagājušā gada decembri, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 3,1 grādus zemāka par normu.

Tiesa, pēc ēku pārvaldnieka vārdiem, apkures rēķini būtu vēl vidēji par 15% augstāki, ja Ekonomikas ministrija nebūtu ieviesusi normu no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim nodrošināt samazinātu gaisa temperatūru dzīvokļos daudzdzīvokļu ēkās ar centralizēto apkuri.

Ja iepriekšējā apkures sezonā "Selectum Home" apsaimniekoto ēku dzīvokļos gaisa temperatūra tika uzturēta vidēji 22-23 grādu robežās, tad pašlaik saskaņā ar valdības lēmumu lielākajā daļā ēku gaisa temperatūra dzīvojamās telpās ir samazināta līdz aptuveni 19 grādiem, skaidro Balakleitis.

"Bonava Latvija" pētījumā noskaidrots arī iedzīvotāju viedoklis par mājokļu energoefektivitāti. Pēdējā gada laikā šis kritērijs kļuvis par vienu no svarīgākajiem priekšnosacījumiem, izvēloties jaunu dzīvesvietu. Vienlaikus 41% aptaujāto norāda, ka viņu mājokļi varētu būt energoefektīvāki, taču tas nav pietiekams iemesls, lai pārceltos uz energoefektīvāku dzīvokli. Šādu iespēju apsver tikai 14% respondentu - biežāk jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kā arī cilvēki, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir vismaz 1500 eiro.

Pētījumu "Mājokļu izpēte" veica "Snapshots" no 2022.gada decembra līdz 2023.gada janvārim, aptaujājot 711 Latvijas iedzīvotājus 18-74 gadu vecumā, kuri dzīvo dzīvokļos Rīgā vai Pierīgā.