Kā informēja LPS padomniece Ella Pētermane, noklausoties ekspertu ziņojumus par pašvaldību vietu un lomu visaptverošas valsts aizsardzības sistēmā, civilās aizsardzības plānošanu pašvaldībās, aktualitātēm starptautiskajā drošībā, civilmilitārās sadarbības veicināšanu reģionos un iepirkumiem, pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka civilās aizsardzības plānā svarīgākā ir pati rīcība.
Taču plāni nedarbosies, ja nebūs vienota rīcības koordinācija starp valsti un pašvaldībām, pauž LPS. Tāpēc viens no svarīgākajiem soļiem būtu vienotas krīzes vadības sistēmas izveide, un attiecīgi arī augsta līmeņa kompetences centra izveide, kas atbildētu par sistēmas ieviešanu un uzturēšanu.
Diskusijas laikā pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka ir jādefinē krīzes vadības darbu vadītāju atbildība, skaidri norādot augstāko vadības līmeni, kā arī ir jāizstrādā sadarbības algoritms starp valsti un pašvaldībām.
Tostarp būtiski jāuzlabo komunikācija starp ministrijām un to padotības iestādēm.
Līdzšinējā pašvaldību pieredze krīžu vadībā arī liecina, ka ir jāpilnveido operatīvo un detalizēto datu apmaiņas kārtība, jo īpaši civilās aizsardzības plānu sadaļā par civilās aizsardzības pasākumiem militārā iebrukuma vai kara gadījumā.
Tāpat neatņemama civilās aizsardzības sistēmas uzlabošanas sastāvdaļa esot regulāras un sistemātiskas valsts līmeņa civilās aizsardzības mācības pašvaldībām, kas stiprinātu valsts iestāžu, pašvaldību un visas sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām.
Pašvaldību redzējumu par civilās aizsardzības sistēmas un savstarpējās sadarbības uzlabošanu apkopos un iesniegs par civilās aizsardzības sistēmu atbildīgajām valsts amatpersonām.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri