Ministru prezidents Kariņš radīja mājīgus apstākļus žūpam

Dzērājiem jābūt siltiem un tīriem

Lai regulētu šo iestāžu darbu, valdība izdeva Ministru kabineta noteikumus N 570, kuriem nebija nepieciešams Seima apstiprinājums un kuriem ir likuma statuss. «Higiēnas prasības personu atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanai», - to parakstījis Arturs Krišjans Kariņš koronavīrusa pandēmijas laikā, un tie stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Cita starpā tajā ir norādīts: «Matracis un spilvens ir pārvilkti ar ūdensnecaurlaidīga materiāla pārvalku. Tos mazgā un dezinficē atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā pēc katra klienta izrakstīšanas... Ja atskurbināšanas pakalpojuma nodrošināšanā izmanto dvieli, gultas veļu vai segu, to mazgā atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā pēc klienta izrakstīšanas. Ja dvielis, gultas veļa vai sega ir piesārņota ar asinīm vai citiem bioloģiskiem šķidrumiem, to mazgā ar dezinficējošiem mazgāšanas līdzekļiem... Gaisa temperatūra atskurbināšanas telpās, dušas telpās, tualetes telpās un personāla telpās ir 18–25 °C, bet gaiteņos, kāpņu telpās un saimniecības telpās – ne zemāka par 18 °C.»

Atskrubtuve - katrā pašvaldībā

Jaunais izpildvaras sastāvs parūpējās arī par plostot mīlošajiem Latvijas iedzīvotājiem. Māra Sprindžuka vadītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šā gada janvārī izstrādāja plānu, saskaņā ar kuru no 2024.gada 1.janvāra katrai pašvaldībai Latvijā jāfinansē sava atskurbšanas stacija. Šobrīd vairākas pašvaldības ir spiestas dalīties ar jaudām ar kaimiņiem: Rīgas pilsētas pašvaldība nodrošina 16 novadu pašvaldību apkalpošanu.

Saskaņā ar pašreizējo kārtību cilvēki, kuri alkoholu lietojuši nesamērīgi, tiek iedalīti 4 kategorijās.

-Ja persona atrodas sabiedriskā vietā acīmredzamā reibuma stāvoklī, bet vēl ir tik pietiekoši adekvāta, ka spēj nosaukt savu vārdu, uzvārdu, dzīvesvietas adresi, neuzvedās agresīvi, nesūdzas par veselības problēmām, tiek nogādāta viņas dzīvesvietā vai apmešanās vietā;

-Ja persona atrodas sabiedriskā vietā acīmredzamā reibuma stāvoklī un tiek turēta aizdomās par likumpārkāpuma izdarīšanu, tad tā tiek nogādāta policijas iecirknī;

-Ja personai alkohola lietošanas rezultātā ir radušies smagi veselības traucējumi, tad tā tiek nogādāta ārstniecības iestādē, jo savlaicīga kvalificētas medicīniskās palīdzības nesniegšana varētu novest pie smagām sekām, tai skaitā, personas nāves.

-Ja persona atrodas sabiedriskā vietā tik stiprā reibuma stāvoklī, ka nespēj nosaukt savu vārdu, uzvārdu, dzīvesvietas adresi, t.sk. arī bezpajumtnieki, kā arī šī persona neuzvedās agresīvi un nesūdzas par veselības problēmām, tad šī pēc būtības ir tā kategorija, kura ir nogādājama atskurbtuvē vai patversmē un turama tur speciāli iekārtotās telpās līdz atskurbinašanai.

Katra šampanieša glāze palīdzēs atskurbinašanai

VARAM ir pārliecināts, ka šīs iestādes būtu jāfinansē no alkohola akcīzes nodokļa. Akcīzes nodokļa mērķis ir ierobežot to preču patēriņu, kas ir kaitīgas apkārtējai videi un cilvēkiem, kā arī dot valstij ieņēmumus, apliekot ar papildu patēriņa nodokli (papildus pievienotās vērtības nodoklim) preces, kas nav pirmās nepieciešamības preces un kas neskar maznodrošinātos. Taču galvenais akcīzes nodokļa mērķis ir fiskālais, t.i., nodrošināt valsts budžeta ieņēmumus. Līdz ar to novirzot no ieņēmumiem par alkoholiskiem dzērieniem un alus 0,15% pašvaldībām, naudas izteiksmē tas sastādītu 362 957 euro.

Arī vēsturisks skatījums uz finansēšanas jautājumu liecina, ka pirmās neatkarīgās Latvijas valdības vienojās par apjomu, kādā no valsts budžeta līdzekļiem finansēja alkoholisma un žūpības radītās sekas. Un proti, tika nodibināts īpašs žūpības apkarošanas fonds, kurā ienāca šādi valsts līdzekļi:

1) viena trešdaļa no soda naudām par likuma «Par žūpības apkarošanu» noteikumu pārkāpšanu;

2) 0,5% no valsts degvīna monopola ienākumiem.

Taču ļoti žēl, ka valdība un ministrija neizaicina sabiedrību ar sportu un citām lietderīgām aktivitātēm samazināt alkohola patēriņu.

Voldemārs Burkevics