ASV vēstnieks: Krievijas iebrukums Ukrainā skaidri parāda iemeslus, kāpēc jāstiprina NATO Austrumu flangs

Viņš norādīja, ka Krievijas brutālā agresija apdraud starptautisko kārtību, kāda ieviesta pēc Otrā pasaules kara beigām. Vēstnieks sacīja, ka kara sākumā cilvēkiem bija šaubas par alianses vienotību, tomēr patlaban NATO ir kļuvusi vienotāka un spēcīgāka, nekā jebkad iepriekš.

Jautāts, vai viņš piekrīt apgalvojumam, ka vienīgais, kā nodrošināt paliekošu mieru un drošību, ir panākt Krievijas zaudējumu karā, Kārvails atzīmēja, ka tas ir teorētisks jautājums, uz kuru ir grūti atbildēt. Viņš pauda nostāju, ka būtiski panākt, lai karš beidzas pēc iespējas ātrāk.

"Visi kari reiz noslēdzas. Ukraina uzvarēs. Tam ticu es un tam tic arī ASV prezidents. Būtiski, lai NATO dalībvalstis paliktu vienotas un apņēmīgas šīs agresijas priekšā. Tas nebūs viegli! Līdz šim ir izdevies noteikt plašas sankcijas, kas spēcīgi ietekmējušas Krievijas ekonomiku," sacīja ASV vēstnieks.

Taujāts, kā mainījušās ASV un Latvijas attiecības ir mainījušās, kopš Kārvails pilda ASV vēstnieka pienākumus, viņš atzīmēja, ka Latvija ir bijusi ASV stratēģiskais partneris. ASV un Latvija ir labi draugi un vēstnieka darba pamatā bija šo attiecību stiprināšana un padziļināšana.

Kārvails uzsvēra, ka ASV un Latvijas attiecību pamatā ir kultūras sakari, ko nodrošina ASV dzīvojošā Latvijas diaspora. Tāpat ASV un Latvija tic demokrātiskajām vērtībām, kā arī idejai, ka valdība strādā cilvēku labā, nevis otrādi. ASV un Latvija tic likuma varai.

"Mūsu attiecību pamatā ir arī aizsardzības un drošības joma, kas palikusi vēl nozīmīgāka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tāpat ir ieguldīts daudz darba cīņā pret korupciju un naudas atmazgāšanu. Domāju, ka var uzteikt Latvijas valdību par darīto šajā jomā," teica Kārvails.

Runājot par iespējām padziļināt attiecības starp ASV un Latviju, vēstnieks atzīmēja, ka vienmēr būs veidi, kā sadarboties. Viņš norādīja, ka ASV valdība un arīdzan jaunais ASV vēstnieks Latvijā turpinās darbu, lai stiprinātu ASV un Latvijas attiecības aizsardzības un drošības jomā.

Kārvails arīdzan uzteica Latvijas atbalstu Ukrainai. Viņš norādīja, ka ASV ekonomikas lieluma un iedzīvotāju skaita ziņā var palīdzēt Ukrainai ar ieročiem, humāno un ekonomisko palīdzību. Tomēr, ņemot vēra ekonomikas lielumu un iedzīvotāju skaitu Latvija ir viena no vadošajām valstīm, kas palīdz Ukrainai.

"Latvija atvēra savas durvis aptuveni 40 000 cilvēku, kas bēga no kara Ukrainā un meklēja patvērumu. Latvijas dāsnums ir ļoti novērtēts! Būtiski arī atzīmēt Latvijas atbalstu neatkarīgajiem Krievijas žurnālistiem. Faktos balstīta, neatkarīga žurnālistika var cīnīties ar dezinformāciju un propagandu, ko izplata Maskava," sacīja vēstnieks.

ASV vēstnieks Kārvails savas kandences noslēgumā 26.janvārī plkst.15 tiksies ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.

LETA jau rakstīja, ka ASV Senāts apstiprinājis karjeras diplomātu Kristoferu Robinsonu par jauno ASV vēstnieku Latvijā.

Jūnijā ASV prezidents Džo Baidens nākamā ASV vēstnieka Latvijā amatam izvirzīja Robinsonu, kurš ir Augstākā ranga ārlietu dienesta loceklis sūtņa-padomnieka rangā un ieņēma ASV valsts sekretāra palīga vietnieka amatu Eiropas un Eirāzijas lietu birojā.

Iepriekš Robinsons ieņēmis sūtņa padomnieka amatu politiskajos jautājumos ASV vēstniecībā Maskavā. Pirms tam strādājis Valsts departamentā kā Krievijas jautājumu nodaļas direktora vietnieks, ASV misijā Eiropas Drošības un sadarbības padomē Vīnē par politisko padomnieku un par politisko padomnieku Managvā.

Viņš pildījis uzdevumus arī Irākā, Baltkrievijā, Kanādā un Krievijā, kā arī strādājis Rietumu puslodes lietu birojā un Eiropas lietu birojā.

Robinsons ieguvis maģistra grādu stratēģiskajās zinātnēs Nacionālās Aizsardzības universitātes Nacionālajā kara koledžā, bet bakalaura grāds starptautiskajās attiecībās iegūts Džordža Vašingtona Universitātē.

Viņš saņēmis vairākas Valsts departamenta atzinības balvas, tajā skaitā Medaļu par izciliem nopelniem. Robonsons pārvalda krievu un spāņu valodu.

Pašreizējais ASV vēstnieks Kārvails darbu amatā sāka 2019.gadā. Viņu vēstnieka darbam nominēja toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps.