Valdība neskata jautājumu par Krievijas pilsoņu valsts valodas prasmju pārbaudes darbu kārtību

Aģentūrai LETA izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) padomnieks stratēģiskās komunikācijas jautājumos Sergejs Ancupovs skaidroja, ka jautājums tika atlikts izskatīšanai nedēļu vēlāk, lai izvērtētu iespēju par valsts nodevu atlaidēm. Sekojoši noteikumu projektā tiktu iekļautas noteiktas grupas, piemēram, maznodrošinātie, kuriem varētu tikt piemērota atlaide esošajai 52 eiro valsts nodevai par pārbaudes kārtošanu.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais noteikumu projekts par valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību paredz, ka Krievijas pilsoņiem ir konkrēts pārbaudes reģistrācijas termiņš - no 1.februāra līdz 24.martam. Kā norādīja IZM, aprēķini ļauj secināt, ka šajā laika periodā Krievijas pilsoņus iespējams reģistrēt, ja vienlaikus strādās desmit reģistrētāji un katrs apkalpos 48 cilvēkus dienā. Paredzēts, ka persona, kura reģistrējas pēc 24.marta, kārto pārbaudi vispārējās rindas kārtībā, sākot ar 1.augustu.

Lai kontrolētu Krievijas pilsoņu plūsmu un neveidotos rindas, noteikumu projekts nosaka normu, ka pirms ierašanās klātienē jāreģistrējas pārbaudei telefoniski vai ar e-pasta starpniecību. Informāciju par konkrētās pārbaudes laiku un vietu Krievijas pilsonis saņemtu ne vēlāk kā 1.aprīlī.

Noteikumu projekts arī nosaka, ka personai, kurai ir jākārto šis valsts valodas prasmes pārbaudes tests, būs pienākums par pārbaudi maksāt valsts nodevu, lai nodrošinātu pārbaudes validitāti un motivētu minēto personu apgūt valsts valodu un iegūt valsts valodas prasmes apliecinošu dokumentu. Kā norāda IZM, līdz ar to tiks uzlabota lingvistiskā situācija un integrācija Latvijas sabiedrībā.

Valsts nodeva būtu noteikta 52 eiro apmērā, kas nodrošinās papildu ieņēmumus valsts budžetā, lai īstenotu fiskālo neitralitāti. Valsts nodevas apmaksu persona veic septiņas darbdienas pirms valodas prasmes pārbaudes noteiktā norises datuma, lai centrs samērīgā termiņā spētu konstatēt valsts nodevas samaksas faktu un varētu ļaut personai kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi.

Papildus tiktu noteikts, ka valsts nodevu neatmaksā gadījumos, ja persona nenokārto valsts valodas prasmes pārbaudi. Valsts nodevu arī neatmaksātu, ja persona valsts valodas prasmes pārbaudes laikā pārkāpusi pārbaudes norises noteikumus vai tiek konstatēts, ka persona pārbaudes laikā veikusi prettiesiskas darbības Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā izpratnē, šādā gadījumā tiek konstatēta personas prettiesiskā rīcība.

Valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi neatmaksātu, ja persona nav ieradusies uz valsts valodas prasmes pārbaudi norādītajā vietā un laikā, un nav iesniegusi neierašanās attaisnojošus dokumentus. Centrs arī šajā gadījumā ir sagatavojis pārbaudes materiālus, patērējot finanšu un cilvēku resursus, lai nodrošinātu personai valsts valodas prasmes pārbaudi, persona pakalpojumu nav saņēmusi pašas rīcības dēļ. Ja valsts nodeva netiek atmaksāta, tad attiecīgi, ja persona vēlēsies saņemt jaunu pakalpojumu, tai būs jāveic jauns valsts nodevas maksājums.

Jau ziņots, ka 24.septembrī stājās spēkā vairāki grozījumi Imigrācijas likumā. Tajos noteikta nepieciešamība daļai cilvēku kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi.

Valsts valodas prasmes kārtošana attiecas uz Latvijā dzīvojošiem ārvalsts pilsoņiem, kuri pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai nepilsonis.

Pēc grozījumiem Imigrācijas likumā tiesību akta pārejas noteikumi paredz, ka Krievijas pilsonim, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar iepriekš minēto likuma nosacījumu, pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir derīga līdz 2023.gada 1.septembrim.

Ja persona vēlas atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tai līdz 2023.gada 1.septembrim Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) jāiesniedz dokumenti, kas apliecina nokārtotu valsts valodas prasmes pārbaudi vismaz pamata līmeņa otrajā pakāpē (A2).

Valsts valodas prasmes apliecības ir derīgas, ja tās izdotas, sākot ar 2001.gada 1.februāri, un kurās ir vismaz vērtējums 1B vai A2. Tikmēr nederīgas ir visas apliecības, kuras izsniegtas līdz 2001.gada 31.janvārim.

Pēc Iekšlietu ministrijas aplēsēm prasība par valsts valodas zināšanu prasmju apliecinājumu varētu attiekties uz aptuveni 21 000 cilvēku. Tāpēc Valsts izglītības un satura centrs (VISC) aicinājis personas, kurām jākārto valsts valodas prasmes pārbaude pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai, savlaicīgi reģistrēties pārbaudei.

Pastāvīgās uzturēšanās atļauja tiks atņemta (tās vietā izsniegs termiņuzturēšanās atļauja uz vienu gadu) tām personām, kuras nevarēs pierādīt atbilstošas valodas zināšanas. Lai pierādītu latviešu valodas zināšanas, cilvēkam jāiegūst VISC izsniegts dokuments par atbilstību A2 valsts valodas zināšanu līmenim.