Daļa no pedofiliem strādā IT jomā, un viņiem ir zināmi slēpšanās veidi

Komisija otrdien bija uzaicinājusi valsts iestāžu un nevalstiskā sektora pārstāvjus, lai diskutētu par digitālās drošības riskiem un to novēršanu bērnu seksuālas izmantošanas jomā.

Markuns pastāstīja, ka, salīdzinot pēdējos trīs gadus, kriminālprocesu skaitam ir neliels palielinājums, taču ne par katru saņemto ziņojumu tiek sākts kriminālprocess, jo vienkārši netiek konstatēts noziedzīgs nodarījums.

2020.gadā par pavešanu netiklībā sākti 53 kriminālprocesi, 2021.gadā - tikpat daudz lietu, bet pērn sākti 60 kriminālprocesi. 2020.gadā par bērnu pornogrāfijas lejupielādēšanu sākti 111, gadu vēlāk ierosināti 124 kriminālprocesi, bet pērn - 137 kriminālprocesi. Liela daļa ierosināto kriminālprocesu ir policijas mērķtiecīgu darbību rezultāts.

"Mēs konstatējam personas, kas veic no mums zināmām platformām bērnu pornogrāfijas lejupielādi, un pēc tam mēs šīs personas atrodam un saucam pie atbildības. Tos varētu saukt ne gluži par pedofiliem, jo liela daļa apstājas pie tā, ka tikai veic bērnu pornogrāfijas lejupielādi, tāpēc mūsu mērķis ir pēc iespējas ātrāk vērsties un brīdināt par rīcības sodāmību," uzsvēra Markuns.

Policija savā darbā ir novērojusi tādu problēmu, ka nepilngadīgie viens otram pārsūta kailfoto, kas īstenībā ir sodāma darbība, kuras rezultātā pašus jauniešus var saukt pie kriminālatbildības. Vienlaikus līdz šim policija nav konstatējusi gadījumus, kad bērni piepelnītos, sūtot citām personām bērnu pornogrāfiju, taču Markuns vērsa uzmanību, ka Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde izveidota tikai pērn augustā.

Tāpat Markuns deputātiem atklāja, ka ir daļa no pedofiliem, kuri strādā IT jomā un viņiem ir zināmi veidi, kā slēpt savu patieso atrašanās vietu, proti, IP adreses vietu. Nenoliedzot grūtības šādu noziedznieku notveršanā, Markuns uzsvēra, ka policija strādā pie tā, lai viņus atrastu.

Policijas pārstāvis arī pauda uzskatu, ka, ņemot vērā saziņas platformu izplatību, arī pašiem vecākiem vajadzētu uzņemties daļu atbildības, jo, piemēram, lai izveidotu "Snapchat" profilu, bērnam jābūt vismaz 13 gadus vecam, bet "Whatsapp" drīkst lietot no 16 gadiem.

Tas nozīmē, ka, pirms ļauj bērniem lejupielādēt šīs platformas, vecākiem savas atvases būtu jāizglīto par pastāvošajiem riskiem. Tāpat vecākiem, konstatējot aizdomīgu rīcību vai saturu, nevajadzētu baidīties vērsties policijā.

Markuns arī norādīja, ka vēlētos papildu darbiniekus un tehnisko nodrošinājumu savai pārvaldei, lai vēl plašāk cīnītos ar noziegumiem kibervidē, tostarp pret bērnu seksuālu izmantošanu un pornogrāfijas lejupielādi.

Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta pārstāve Irēna Putane deputātiem norādīja, ka ir veikti dažādi pasākumi, lai bērniem mazinātu riskus drošai interneta lietošanai. Ļoti labi strādājot Valsts policijas prevencijas dienests, kas informē sabiedrību par interneta drošību.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi digitālās transformācijas pamatnostādnes, kas vērstas uz interneta lietotāju aizsardzību. Tāpat izveidota jau minētā Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde, un ir sadarbība ar Latvijas Drošāka interneta centru, kas saņemtos ziņojumus pārsūta policijai.

Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska informēja, ka pirms gada centrs sadarbībā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju (VBTAI) izstrādājis pašpalīdzības testu par to, kā atpazīt un reaģētu uz bērnu pavedināšanu internetā.

Kopš testa izveidošanas to aizpildījuši vairāk nekā 7000 bērnu un jauniešu. 20% atzinuši, ka tikuši pavedināti internetā. Piemēram, uz jautājumu, vai interneta draugs sarunājas par intīmām ķermeņa daļām, apstiprinoši atbildējuši 26%, savukārt uz jautājumu, vai interneta draugs mēģināja pierunāt vai piespieda fotografēt vai sevi filmēt kailu, apstiprinoši atbildējuši 17% bērnu un jauniešu. Savukārt uz jautājumu, vai pēc šī aicinājuma cilvēks pats sevi nofilmēja vai nofotogrāfēja, apstiprinoši atbildējuši 60% bērni un jaunieši.

Sociālo un darba lietu komisija vienojās, ka minētā tēma ir ļoti aktuāla un darbs pie tās ir jāturpina, tāpēc piesaistīs arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Vienlaikus komisija atbalstīja opozīcijas deputātes Ramonas Petravičas (LPV) priekšlikumu uzdot Izglītības un zinātnes ministrijai divu mēnešu laikā sagatavot un Saeimā prezentēt konkrētu plānu par preventīviem pasākumiem sadarbībā ar policiju un citām iesaistītajām institūcijām.