Caur tiesvedību asociācija cer panākt izmaiņas pieņemtajos saistošajos noteikumos un piedzīt nozarei radītos zaudējumus. Patlaban asociācijas vadītājs sācis sarunas ar advokātiem.
"Pirms tam bijām mēģinājuši pārliecināt Siguldas novada domi šādus noteikumus nepieņemt, bet viņi izvēlējās iznīcināt mūsu nozari," sacīja Nutovcs, piebilstot, ka apmēram pusi pirotehnikas fiziskas un juridiskas personas izmanto ārpus Jaungada svinībām, kas nozīmē, ka Siguldas novada domes lēmums nopietni ietekmē nozares attīstību.
Taujāts par ieceri vērsties Konkurences padomē saistībā ar citu pašvaldību vienošanos attiekties no salūta svētkos, Nutovcs sacīja, ka patlaban ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Cita starpā šogad Jaungada svinībās vairākas pašvaldības tomēr izmantojušas pirotehniskos izstrādājumus, lai gan informatīvajā telpā aicinājušas to nedarīt.
"Kā apgalvoja Rīgas domes juristi, esot bijis pat iepirkums," piebilda asociācijas vadītājs.
Viņš skaidroja, ka kopumā ar pašvaldībām un pirotehnisko izstrādājumu iepirkumiem ir vairākas problēmas, tostarp, iepirkumi tiek izziņoti vēlu, vai netiek ņemti vērā un līgumi tiek slēgti privātu sarunu ceļā. Par šāda veida "sarunātajiem" līgumiem bijušas arī tiesvedības, kurās pašvaldības zaudējušas.
Patlaban gan Konkurences padomē asociācija vēl nav vērsusies, tomēr iecere nav pazudusi.
Jau ziņots, ka turpmāk Siguldas novadā uguņošana būs atļauta tikai gadumijā - 31.decembrī no plkst.23.30 līdz 00.30, šo normatīvu attiecinot uz visu novada teritoriju.
Līdz šim uguņošanas aizliegums attiecās uz Siguldas pilsētu, Siguldas, Allažu un Mores pagastu, taču pēc administratīvi teritoriālās reformas, kad novadam pievienoja Mālpili, Inčukalnu, Krimuldas un Lēdurgas pagasta teritorijas, saistošajos noteikumos iekļautas arī šīs teritorijas.
Jau vēstīts, ka pēc asociācijas aprēķiniem šogad, tostarp svētku laikā, pirotehnikas tirdzniecības apmēri ir sarukuši divas līdz trīs reizes, salīdzinājumā ar pagājušo gadu.
Nutovcs iepriekš sacīja, ka tirdzniecības apmēru kritumam ir vismaz pieci iemesli. Pirmkārt, kara ietekme un solidarizēšanās ar Ukrainā cietušajiem. Otrkārt, pirotehnikas tirdzniecību negatīvi ietekmē vispārējais cenu kāpums. "Pirotehnika svētku sarakstā parasti ir pēdējā vietā," atzīmēja Nutovcs.
Kā trešo ietekmējošo faktoru Nutovcs minēja lielo klientu, tostarp uzņēmēju jauno paradumu doties ceļojumos un tādējādi pirotehnikā neinvestēt. Ceturtkārt, pirotehnikas noieta samazinājumu veicina pašvaldību atteikšanās no salūta Valsts svētkos un Jaunajā gadā.
Vienlaikus asociācijas vadītājs norādīja, ka šāda pašvaldību savstarpējā vienošanās ir negodīga un nav apspriesta ar nozari, tādēļ asociācija apsver iespēju vērsties Konkurences padomē.
Savukārt piektais iemels pirotehnikas patēriņa sarukumam, pēc Nutovica teiktā, ir medijos izskanējusī informācija, ka salūtu svētkos drīkst šaut tikai līdz plkst.23. Viņš uzsvēra, ka ikdienā tā tik tiešām ir, taču atbilstoši regulējumam valsts noteiktajās svētku dienās salūtu drīkst šaut arī pusnaktī.
"Ir smagi," sacīja Nutovcs, piebilstot, ka, nelabvēlīgos apstākļos izzūdot legālajai pirotehnikas nozarei, uzplauks nelegālā tirdzniecība, kas visbiežāk rezultējas patērētāju gūtās traumās no nekvalitatīvām raķetēm. Līdztekus, izzūdot pašmāju tirgotājiem, pirotehnikas tirdzniecību Latvijā, visticamāk, pārņems ārvalstu uzņēmēji.
NPA reģistrēta 2017.gadā. Organizācijas mērķis ir pirotehnikas un ar to saistīto pakalpojumu nozares attīstības veicināšana Latvijā un Eiropā.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri