Vitenbergs šonedēļ plāno ar visām iesaistītajām pusēm kopā pārrunāt Rail Baltica virzību un mērķus

Viņš uzsvēra, ka "Rail Baltica" ir mūsu paaudzes lielākais infrastruktūras projekts visā Baltijā, turklāt savienojamība ar Rietumeiropu ļaus Latvijas dzelzceļam būt elastīgākam un tas ir arī milzīgs drošības aspekts.

"Runājot ar kolēģiem, izskan bažas, ka projekts ir nobīdījies no tā sākotnējā laika grafika un trūkst sadarbības starp iesaistītajām pusēm," teica Vitenbergs, norādot, ka Latvija ir trīs spēlētāji - "RB Rail", "Eiropas Dzelzceļa līnijas" un Satiksmes ministrija, kas ir "Rail Baltica" projekta īstenotājs un Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņēmējs, kas nodrošina finansēšanas līguma nosacījumu izpildi, kontrolē projekta saistīto izdevumu atbilstību noslēgtajiem līgumiem, kā arī nodrošina normatīvo aktu bāzes sagatavošanu.

Ministrs uzsvēra, ka projekts ir sarežģīts, jo ir iesaistītas visas trīs Baltijas valstis un katrai jau sākotnēji ir bijis savs redzējums un intereses.

"Es uzskatu, ka mans pienākums būs visus spēlētājus sēdināt pie viena galda. Iepriekš no Satiksmes ministrijas puses, iespējams, par visu ir bijusi tāda nedaudz rožaina komunikācija. Mans mērķis ir visus apsēdināt pie viena galda, domāt un vienoties, kā mērķi varam sasniegt," stāstīja Vitenbergs, piebilstot, ka arī premjers ir atzinis, ka līdz šim sadarbība būtu varējusi būt labāka. Tāpat viņš norādīja, ka ir plānots runāt arī ar kolēģiem Baltijas valstīs, lai būtu maksimāli augsta pārstāvniecība arī politiskā līmenī.

Jautāts par nesen izskanējušo informāciju par "RB Rail" iekšējām nesaskaņām, Vitenbergs atbildēja, ka tas nav nekas jauns un to ir vērojis vēl pat nebūdams politikā.

"Visu laiku ir bijušas iekšējās ņemšanās, katrai valstij ir kaut kādas iekšējās intereses pārvaldības modelī. Tādēļ tas nepārsteidz, bet tas arī nekādi nepalīdz šo projektu sekmīgi realizēt," stāstīja Vitenbergs, norādot, ka katra no iesaistītajām pusēm ir izrādījusi vēlēšanos ar jauno satiksmes ministru runāt, bet, viņaprāt, sekmīgi kaut ko darīt varēs tad, kad visi trīs sēdēs pie viena galda.

Vitenbergs pauda cerību, ka nedēļā pēc Jaunā gada varēs ar iesaistītajām pusēm izrunāt, "kur mēs šobrīd atrodamies, vai mēs kavējam termiņus, vai mums pietiek finansējuma, kur ir klupšanas akmeņi, un tad saliksim pretī konkrētas lietas, kuras ir jāizdara, lai šis projekts virzītos uz priekšu".

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2026.gada līdz 2030.gadam.