• Hermanis,
  • Vilmārs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Velve: Būvniecības uzņēmumi šī gada krīzē nonāca jau sliktā formā

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 11:46, 27.12.2022


Būvniecības nozares uzņēmumi šī gada krīzē nonāca jau "sliktā formā", tādēļ 2022.gada nogalē noskaņojums nozarē ir ļoti pesimistisks, sacīja būvfirmas SIA "Velve" mātesuzņēmuma "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Griga.


Ilustratīvs foto.

"Piedzīvojumi būvniecības nozarē sākās tieši ar Konkurences padomes lēmumu par karteli. Tam sekoja Covid-19 pandēmija. Tādēļ ir jāuzsver, ka tagadējā situācijā, kas ir kara Ukrainā izraisītās sekas un energokrīze, būvniecības uzņēmumi jau nonāca, ja tā var teikt, sliktā formā," sacīja Griga.

Viņa skaidroja, ka pārrāvumi piegāžu ķēdēs un materiālu trūkums būvniecībā radīja sadārdzinājumus jau Covid-19 laikā. Runa pamatā bija par metāla izstrādājumiem, kokmateriāliem, betonu, elektroinstalācijas materiāliem, un šo sadārdzinājumu būvnieki lielā mērā iznesa uz saviem pleciem un radās zaudējumi.

Tādēļ šajā gadā nozare nonāca jau bez lielām rezervēm, teica Griga. Visi cerējuši, ka šogad beidzot varēs atkopties no pandēmijas radītajām sekām, bet notika pilnīgi pretēji. Sākās karš, un tā ietekmē būvniecības izmaksas ir cēlušās vidēji par 20-30%. Turklāt tas ir vidējais rādītājs, jo atsevišķās pozīcijās pieaugums ir līdz pat 200%, uzsvēra Griga. Tas visiem rada grūtības ar sākto līgumu izpildi, tādēļ 2022.gada nogalē noskaņojums ir ļoti pesimistisks.

Jautāta, kas būvniecības izmaksas ietekmē visvairāk - energoresursi vai materiāli, Griga skaidroja, ka cenu pieaugums materiāliem jau sākās Covid-19 laikā. Turklāt atsevišķām materiālu pozīcijām pieaugumi ir vienkārši dramatiski.

"Energocenām ir netieša ietekme. Sava ietekme ir arī darbaspēka izmaksām. Tas viss kopā veido dramatisku cenu pieaugumu, ko būvnieks nekādā veidā nevar iznest uz saviem pleciem. Mēs neesam tā nozare, kurai ir lielas rezerves, lai to varētu segt. Pēdējo divu gadu laikā vidējais nozares uzņēmumu peļņas un zaudējumu rādītājs ir ar mīnusa zīmi, un mēs nevaram sagaidīt, ka 2022.gads būs ar kaut ko labāks," teica Griga.

Jautāta, kādiem faktoriem jābūt, lai situācija uzlabotos, Griga sacīja, ka pašlaik kaut ko prognozēt ir ļoti grūti, jo cenu kāpums vēl nav apstājies un energokrīze tikai uzņem apgriezienus. Turklāt, ja sākotnēji bija runa tikai par materiālu sadārdzināšanos, tad pamazām "ieslēdzas" arī citas komponentes. Piemēram, darba samaksas kāpuma ietekme vēl nav redzama pilnā apmērā, tas vēl tikai gaida priekšā, skaidroja Griga.

Viņa atgādināja, ka vairākus ceturkšņus pēc kārtas krītas būvniecības apjomi. Valdības veidošana ievilkās, un nozarei nav skaidrs, kāds varētu būt publisko investīciju apjoms nākamajā gadā, uzsvēra Griga.

"Tas, ar ko pašlaik nodarbojas visi būvniecības uzņēmumi, ir cīnīšanās esošo līgumu ietvaros, bet ir skaidrs, ka šie līgumi kaut kad beigsies, un jautājums ir, ar ko mēs strādāsim turpmāk. Ir redzams, ka privātie uzņēmumi pašlaik ļoti piesardzīgi skatās uz jaunām investīcijām, tādēļ nozarei lielas cerības ir uz valsts pasūtījumiem, par kuriem, kā jau minēju, lielas skaidrības nav," teica Griga, prognozējot, ka noteikti redzēsim būvniecības apjomu kritumu arī nākotnē.

Griga skaidroja, ka patlaban tos projektus, kuri jau ir noteiktā būvniecības stadijā, protams, ir izdevīgāk pabeigt, bet ir projekti, kuri varētu arī neturpināties. Griga prognozēja, ka investori nogaidīs, turklāt viena lieta esot cenas, kuras pašlaik ir diezgan neprognozējamas, taču ir arī finanšu tirgu ietekme, kredītlikmes un daudzi citi faktori.

Turklāt Griga atzina, ka ar privātiem pasūtītājiem pašlaik ir visgrūtāk runāt. Griga skaidroja, ka ar privātajiem pasūtītājiem netiek runāts par piemaksām, lai varētu segt sadārdzinājumu, bet gan par kompromisiem, lai varētu mazināt savus zaudējumus. Līgumi, kuri ir slēgti iepriekš, neparedz nekādus atvieglojumus krīzes dēļ, un soda sankcijas par darbu neizpildi ir ļoti bargas.

"Lai gan pasūtītāji ļoti labi saprot, kāda ir situācija, vienoties un mainīt līguma nosacījumus nav viegli. Man ir jāatzīst, ka, ja vienošanās netiks panāktas, tad Latvijas būvniekiem būs iespējas pārliecināties, kā tiesas interpretē "force majore" jēdzienu un kā tas strādā dzīvē," sacīja Griga.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Rīgā pēc ziemas sezonas sakopti 90% brauktuvju

No nākamās nedēļas beigām pilsētā plānots ieviest īslaicīgus apstāšanās un stāvēšanas liegumus vairākos ielu posmos, kur gar ielu malām atļauts stāvēšanai novietot transportlīdzekļus. Par ierobežojumiem pašvaldība ziņos atsevišķi.

Sabiedrība Dienesti skaidro nezināmas izcelsmes vielas smakas avotu kanalizācijas akās Rīgā

Atbildīgie dienesti šobrīd strādā, lai noskaidrotu pagaidām nezināmas izcelsmes vielas smakas avotu kanalizācijas akās Rīgā, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Sabiedrība Prognozē, ka pēc pieciem gadiem veselībā varētu trūkt aptuveni 2400 darbinieku

Pēc pieciem gadiem veselības aprūpes sistēmā varētu trūkt aptuveni 2400 darbinieku, šodien konferencē "Veselības aprūpes cilvēkresursu krīze: Mazās valstis nākotnes risku priekšā" par veselības aprūpes darbaspēka izaicinājumiem un risinājumiem Eiropā norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.

Sabiedrība "Straupe": E.coli baktērija uzņēmuma produkcijā nav apstiprināta

Līdz šim laboratoriskās pārbaudēs E.coli baktērijas klātbūtne nav apstiprināta nevienā piena ražošanas uzņēmuma "Straupe" produkcijas veidā, kā arī ņemtajos paraugos no ražošanas iekārtām, taras vai darbinieku rokām, aģentūru LETA informēja kompānijā.

Lasiet arī

Ekonomika Pērn uzņēmumu nodokļu iemaksas valsts kopbudžetā augušas par 6,9%

Pagājušajā gadā uzņēmumu nodokļu iemaksas valsts kopbudžetā sasniegušas 11,33 miljardus eiro, kas ir par 6,9% vairāk nekā 2023.gadā, liecina "Lursoft" apkopotie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Sabiedrība Lems par iespējām legalizēt medicīnisko marihuānu

Pašreizējais regulējums piespiež pacientus iegādāties marihuānu vai to saturošus preparātus nelegālā tirgū vai ievest tos nelegāli no citām valstīm.

Sabiedrība Latvijā strādā ap 9300 Ukrainas valstspiederīgo

Patlaban 9300 Ukrainas valstspiederīgo ar pagaidu aizsardzības statusu Latvijā reģistrēti kā darba ņēmēji, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins uz šā gada sākumu.

Kriminālziņas Strupišs: AT vadības nomaiņa varētu kaitēt sākto darbu pabeigšanai

Pašreizējais Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs un viens no AT priekšsēdētāja amata kandidātiem Aigars Strupišs ir pārliecināts, ka AT vadības nomaiņa varētu kaitēt iesākto darbu pabeigšanai.