• Ginters,
  • Guntra,
  • Marianna
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Ijabs: Vairāk uzmanības jāpievērš pret Krieviju noteikto sankciju ievērošanai

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 12:05, 26.12.2022


Vairāk uzmanības jāpievērš tam, kā tiek ievērotas pret Krieviju noteiktās sankcijas, pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs (AP).



Viņaprāt, neskatoties uz to, ka dažādi ASV uzņēmumi, piemēram, "Intel" ir pārtraukuši Krievijā tirgot savus procesorus, to pieejamība Krievijā joprojām ir ievērojama. Tas nozīmē, ka ir atrasti veidi, kā procesorus nogādāt Krievijā caur trešajām valstīm. Ijabs norādīja, ka patlaban virkne ar sankciju apiešanas mehānismiem "strādā" caur Kazahstānu un Kirgizstānu. Politiķis uzsvēra, ka ir jāstrādā ar šo valstu valdībām, lai šādu praksi pārtrauktu.

Taujāts, kādas sankcijas ir Eiropas Savienības rīcībā, eiroparlamentārietis akcentēja, ka jāstrādā spēcīgākā Krievijas izolācijas virzienā, piemēram, jādomā par to, kā apturēt Krievijas balsstiesības un klātbūtni ANO Drošības padomē, jo tas izklausās komiski, ka valsts, kas visbūtiskāk apdraud starptautisko drošību, piedalās galvenajā drošības institūcijā pasaulē.

Tāpat, pēc Ijaba paustā, jāturpina darbs pie tā dēvētā "Magņitska saraksta", kurā iekļautas sankcijām pakļautās privātpersonas. EP deputāts norādīja, ka šis saraksts ir jāpaplašina. Viņš atzīmēja, ka patlaban sankcionētas ir apmēram 1400 personas, kas apzināti, ar valsts atbalstu nodarbojušās ar korupciju Krievijā. Savukārt Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija dibinātais Korupcijas apkarošanas fonds runā par lēmumu pieņēmēju kopumu, kas mērāms līdz 8000 personu. Tāpat, pēc politiķa domām, būtu jāpakļauj sankcijām "Vāgnera grupa" un kadirovieši, lai šīs organizācijas tiktu atzītas par teroristiskām.

Ijaba ieskatā, joprojām lielais jautājums Eiropas Savienības darba kārtībā ir dabasgāzes vairumtirdzniecības cenas griesti. Politiķis uzsvēra, ka ir jādara viss, lai noteiktie cenas griesti darbotos iecerētajā virzienā un "spiestu tās uz leju".

Tāpat aktuāls ir jautājums, kas saistās ar kodoldegvielas piegādēm. Politiķis atzīmēja, ka Krievija ir pietiekami liels urāna eksportētājs. Tā ir jutīga tēma, jo Eiropā ir kodolelektrostacijas, kas darbojas, izmantojot Krievijas degvielu. Ijabs atzīmēja, ka arī tas varētu būt viens no potenciālajiem sankciju objektiem. Jānosaka arī dažāda veida eksporta un importa ierobežojumi, kas, piemēram, attiecas uz divējāda pielietojuma precēm un tehnoloģijām.

"Mēs strādājam pie tā, lai Krievija savas agresijas dēļ pret Ukrainu būtu starptautiski izolēta gan ekonomiski, gan politiski. Itin bieži mēs uzdodam sev jautājumu, vai kaitējums, ko sankcijas nodara citām valstīm, tostarp Eiropas valstīm, ir samērīgs. Tas vienmēr ir diezgan sāpīgs lēmums," pauda eiroparlamentārietis.

Viņš atzīmēja, ka sankcijas nestrādā kā kloķis, kuru paraujot var panākt sev vēlamo rezultātu. Drīzāk tā ir staru terapija, ko izmanto cīņā ar audzējiem. Pēc politiķa paustā, patlaban ir darīšana ar vienu pasaules drošībai bīstamu audzēju - [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina režīmu, bet staru terapija skar arī veselās šūnas. Ijabs sacīja, ka pastāv cerība, ka sankcijas samazinās Putina kapacitāti turpināt karu.

Taujāts, vai Krievija šajā karā varētu noturēties ilgāk, nekā Ukraina ar visu tai piešķirto palīdzību un atbalstu, politiķis teica, ka viņš piekrīt premisai, bet ne secinājumam. Viņš atzina, ka Krievijai diemžēl ir pietiekami liela kapacitāte turpināt karu.

"Mēs Rietumos līdz šī gada februārim lolojām ilūzijas par Krieviju, ka tā vienkārši ir benzīntanks. Pieļāvām, ka tiklīdz būtiski tiks ierobežota valsts iespēja pumpēt naftu un tirgot to uz Rietumiem, Putina režīms sajutīs lielu triecienu un pat sabruks. Tā izrādījās diezgan aplama tēze, jo Krievijas ekonomika ir izveidota ar pietiekami lielu resursu," pauda Ijabs.

Viņš arīdzan norādīja, ka Krievijas pilsoņi vēsturiski ir pieraduši samierināties ar būtisku labklājības samazināšanos un savilkt ciešāk jostas, nekādā veidā neapšaubot politisko līderību. Ijabs uzsvēra, ka Krievijai ir liels iekšējais tirgus, turklāt valsts nav pārtikusi tikai un vienīgi no naftas un gāzes eksporta. Krievijā tomēr ražo, lai gan konkurēt pasaules līmenī tā nav spējīga. Līdz ar to iespēja turpināt karu ekonomiskā ziņā ir vērā ņemamam.

Politiķa ieskatā, ir jāizdara spiediens uz tām jomām, kur Krievija joprojām ir tehnoloģiski atkarīga no Rietumiem, un tādas lietas ir pietiekami daudz, kaut vai attiecībā uz raķetēm un kara tehniku. Krievija nevar iztikt, piemēram, bez Rietumu tehnoloģijām, mikroshēmām un programmatūras.

"Tieši tāpēc ir būtiski novērst jebkādu sankciju apiešanu, jo mēs varam ieviest sankcijas, kas smuki izskatās uz papīra vai avīzē. Bet tad mēs redzam, ka tā pati prece Krievijā ir pieejama un ievesta no trešajām valstīm. Viņi to dēvē par paralēlo importu," sacīja EP deputāts.

Pēc viņa domām, cerības, ka Krievijas iedzīvotāji ekonomisku problēmu dēļ izjutīs lielu diskomfortu, vērsīsies pret Krievijas īstenoto karu un gāzīs režīmu, ir izrādījušās aplamas. Tāpēc primārais uzdevums ir palīdzēt Ukrainai ar visu iespējamo, lai viņi varētu atgūt savu teritoriju, neatkarību un valstiskumu uz tiem noteikumiem, kurus izvēlēsies paši ukraiņi. Tikpat svarīgi ir visiem iespējamiem veidiem atņemt Krievijai iespējas karot ar dažādu tehnoloģiju un citu resursu piegāžu apturēšanu.

"Krievijas sagrāve kaujas laukā varētu būt tas brīdis, kas pavērtu acis krievu sabiedrībai uz to, pie kādas katastrofas viņus ir novedis pašreizējais režīms. Domāju, ka viena būtiska atskaites līnija nākotnē būs Krimas atbrīvošana, jo ir skaidrs, ka pie pašreizējās notikumi dinamikas Ukraina to varētu īstenot. Manuprāt, Krievijas pašreizējai vadībai tas būs ļoti sāpīgi," sacīja politiķis.

Kā vēstīts, 24.februāra agrā rītā Krievijas prezidents deva rīkojumu sākt iebrukumu Ukrainā. Rietumvalstis Krievijai par šādu rīcību noteikušas plašas sankcijas.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Saeima noraida rosinājumu nesamazināt vecāku pabalstu nodarbinātiem

Saeima šodien noraidīja opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) rosinājumu nesamazināt vecāku pabalstu par 50%, ja vecāks ir nodarbināts.

Sabiedrība Atvieglo algoritmus iznīcinātāju pacelšanai

Pēc 7.septembrī notikušā drona incidenta atviegloti algoritmi iznīcinātāju pacelšanai pretgaisa aizsardzības funkciju veikšanai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atklāja Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.

Sabiedrība Svētdienas saullēktā valsts ziemeļaustrumos iespējama pirmā salna

Agrā svētdienas rītā vietām Vidzemē un Latgales ziemeļu daļā iespējama pirmā salna šoruden, liecina jaunākās laika prognozes.

Sabiedrība Pašvaldībām varētu kompensēt nodokļu reformas radītos zaudējumus

Pašvaldībām varētu kompensēt nodokļu reformas radītos zaudējumus, intervijā aģentūrai LETA teica viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Lasiet arī

Pasaule Libānā divās dienās sakaru ierīču eksplozijās gājuši bojā 37 cilvēki

Libāna otrdien un trešdien peidžeru un rāciju sprādzienos nogalināti 37 cilvēki un 2931 ievainots, ceturtdien pavēstīja Libānas veselības ministrs Firass Abiads.

Kriminālziņas Muita atklāj 10,4 miljonu nelegālu cigarešu kravu

Muitnieki septembra sākumā Liepājas ostā atklājuši 520 000 paciņu jeb 10,4 miljonus nelegālu cigarešu "Marlboro", kas bija noslēptas kādā kravas automašīnā, kas bija ceļā uz Vāciju, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Kriminālziņas Pārvadātājs no Latvijas centies ievest Lietuvā 74 kaķus no Baltkrievijas

Pārvadātājs no Latvijas, rupji pārkāpjot dzīvnieku pārvadāšanas prasības, Lietuvā no Baltkrievijas mēģinājis ievest 74 kaķus, ceturtdien paziņoja Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests.

Ekonomika Ēka Brīvības un Ģertrūdes ielu stūrī izsolīta par 4,19 miljoniem eiro

Vēsturiskais nekustamais īpašums Brīvības ielā 68, Rīgā, nosolīts par 4,19 miljoniem eiro, kas ir par 1,49 miljoniem eiro vairāk nekā noteiktā izsoles sākumcena 2,7 miljonu eiro apmērā, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).