• Ardis,
  • Ingrīda
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


AT kopsapulci saistībā ar otrās digitālās televīzijas krimināllietas iztiesāšanas apturēšanu varētu sasaukt nākamā gada sākumā

Teksta izmērs Aa Aa
Kriminālziņas
LETA 07:43, 22.12.2022


Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulci saistībā ar otrās digitālās televīzijas krimināllietas iztiesāšanas apturēšanu varētu sasaukt nākamā gada sakumā, informēja AT.

Rīgas apgabaltiesa pašlaik apelācijas kārtībā skata tā dēvēto otro digitālās televīzijas krimināllietu, kurā viens no apsūdzētajiem ir nesen par tādu kļuvušais Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPV).

Rīgas apgabaltiesa lēma apturēt tiesvedību, lai uzdotu AT jautājumus par normu interpretēšanu. Tiesa lūgs pārbaudīt, vai uz Šleseru attiecināms Satversmes 29. un 30.pants.

Satversmes 29.pants noteic, ka Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu 24 stundu laikā jāpaziņo Saeimas prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākošā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. Laikā starp sesijām, līdz sesijas atklāšanai, par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā lemj Saeimas prezidijs.

Savukārt 30.pants nosaka, ka pret Saeimas locekli nevar sākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas.

Neskatoties uz to, ka kriminālvajāšana pret Šleseru uzsākta pirms viņa stāšanās Saeimas deputāta amatā, tiesa lūdz AT kopsapulcē interpretēt Satversmes pantus, lai nerastos neskaidrības.

AT aģentūrai LETA norāda, ka apgabaltiesas lūguma izlemšanai ir nepieciešams laiks, bet provizoriski AT lēmums varētu būt zināms nākamā gada sākumā.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Guntars Stūris, skaidrojot situāciju ar tiesvedības apturēšanu un vēršanos pie AT, uzsver, ka lūgumā norādīts uz nepieciešamību iegūt jautājuma svarīgumam atbilstošu un skaidru viedokli par tiesību normu interpretācijas robežām un nodrošināt vienveidību tiesību normu piemērošanā.

"Laika posmā starp 12.maiju, kad Rīgas apgabaltiesa saņēma kriminālprocesu izskatīšanai apelācijas kārtībā, un 9.decembri, kad uzsākta šī kriminālprocesa iztiesāšana, Šlesers kļuva par 14.Saeimas locekli," uzsver tiesnesis.

Tiesas rīcībā nav informācijas, ka līdzšinējā tiesu prakse būtu bijusi izvērtēta AT, turklāt 14.decembra tiesas sēdē gan Šlesera aizstāvis, gan valsts apsūdzības uzturētājs prokurors Monvīds Zelčs pauda viedokli, ka šajā gadījumā neredz nepieciešamību risināt jautājumu par iespējamo Saeimas locekļa imunitāti, procesa virzītājam vēršoties ar attiecīgu lūgumu Saeimā.

Taču tiesa ņēma vērā to, ka saistībā ar citu kriminālprocesu notikusi publiska diskusija, kurā konstitucionālo tiesību eksperti pauduši viedokli, ka pēc ievēlēšanas par Saeimas locekli, persona, kura līdz tam jau tikusi pakļauta kriminālvajāšanai un kuras kriminālprocess tiek iztiesāts tiesā, ir ieguvusi Saeimas locekļa imunitāti. Lūgumā, kas nosūtīts AT, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija atsaucas uz tiesību teorētiķu paustu viedokli ka, lai turpinātu kriminālprocesa iztiesāšanu šādas personas apsūdzībā, nepieciešams saņemt Saeimas piekrišanu.

Tas arī ir iemesls, kādēļ augstāka līmeņa tiesai lūgts ieviest skaidrību šajā neviennozīmīgajā situācijā, uzsver Stūris.

Iepriekš 14.Saeimas deputāts Andrejs Judins (JV) sociālajā tīklā "Facebook" norādījis, ka nav slikti, ja arī AT būs iespēja sniegt skaidrojumu par minēto tiesību normu piemērošanu, tomēr jautājums pēc būtības nav tik sarežģīts, kā tiesai šķiet, un Saeima uz to sniedza atbildi, 2015.gadā 5.februārī lemjot par piekrišanu deputāta Daiņa Liepiņa krimināllietas turpmākai iztiesāšanai.

Toreiz situācija bija līdzīga - apsūdzība personai bija uzrādīta, pirms tā kļuvusi par Saeimas deputātu, bet lietas iztiesāšana vēl netika pabeigta.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 2015.gadā norādījusi, ka deputāta neaizskaramība sākas ar dienu, kad deputāts stājas amatā, tā iedarbojas uz "ievadītājām tiesiskajām attiecībām" un ir nepārtraukta. Līdz ar to gadījumā, ja kriminālvajāšana sākta, pirms persona kļuvusi par Saeimas deputātu, bet kriminālprocess līdz tam nav pabeigts, jārīkojas atbilstoši Satversmei - jālūdz Saeimas piekrišana kriminālprocesa turpināšanai.

Atšķirība starp šiem gadījumiem ir vien tiesas rīcībā - Jelgavas tiesa neapturēja lietas izskatīšanu uz nenoteiktu laiku, lai noskaidrotu AT viedokli, bet nosūtīja vēstuli Saeimai, kas sākotnēji - 2015.gada februārī - tika izskatīta Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, bet pēc tam arī Saeimas sēdē.

Jau ziņots, ka lietā apsūdzēts Šlesers, bijušais premjers Andris Šķēle, bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" (tolaik "Lattelecom") valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe, bijušais uzņēmuma SIA "Hannu Digital" valdes loceklis Gintars Kavacis, toreizējais "Tet" komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele un Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis.

Lietā apsūdzības celtas par darbībām saistībā ar 2008.gadā SM rīkoto konkursu TV programmu zemes apraides nodrošināšanai ciparformātā un uz tā pamata starp "Tet", "Hannu Digital" un LVRTC noslēgtajiem līgumiem.

Apsūdzēto personu darbības, prokuratūras ieskatā, bija vērstas uz to, lai šajā projektā un līgumattiecībās prettiesiski un nepamatoti iesaistītu "Hannu Digital", kā rezultātā uzņēmums ieguva "Tet" finanšu līdzekļus vairāku miljonu eiro apmērā, tādējādi nepamatoti arī sadārdzinot šo valsts mēroga projektu.

Apsūdzības ieskatā iespējami noziedzīgi iegūto summu ir aptuveni trīs miljoni eiro.

Apsūdzētajām personām inkriminētie nodarījumi notikuši 2008. un 2009.gadā, kad SM organizēja konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam tika slēgti attiecīgi līgumi, iesaistot projektā "Hannu Digital".

Lai arī kriminālprocesā uzņēmums "Tet" nav pieteicies par cietušo, prokurors iepriekš paudis uzskata, ka šī iemesla dēļ lietas virzība nebūs apdraudēta.

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) 31.janvārī attaisnoja visus krimināllieta apsūdzētos. Tagad lieta tiek izskatīta apelācijas instancē.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Kriminālziņas VDI konstatējusi 26 nelegāli nodarbinātus trešo valstu pilsoņus

Valsts darba inspekcija (VDI) šogad pirmajos piecos mēnešos 520 pārbaudēs par nereģistrētu nodarbinātību konstatējusi kopumā 172 pārkāpumus, tostarp 26 nelegāli nodarbinātus trešo valstu pilsoņus, trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē sacīja VDI direktora vietnieks Andris Alksnis.

Kriminālziņas Aizturēts garnadzis no Igaunijas, kurš veicis zādzības no privātmājām Jūrmalā

Likumsargi šā gada 18. maijā aizturēja rūdītu zagli no Igaunijas, kurš ilgākā laika posmā veicis vairākas zādzības no privātmājām Jūrmalā. Pie garnadža atrasta un atsavināta zagta nauda un dažādas citas zagtas mantas. Par notikušo ir uzsākts kriminālprocess, turpinās izmeklēšana, un aizdomās turētajam piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Kriminālziņas Aiztur Krievijas propagandas televīzijas kanālu izplatītāju

Maija beigās Valsts policija aizturējusi kādu personu, kura nodrošināja nelikumīgu piekļuvi Krievijas propagandas televīziju programmām.

Kriminālziņas Stājies spēkā Latvijas pilsonim piespriestais cietumsods par karošanu Ukrainā

Spēkā stājies Rīgas pilsētas tiesas spriedums, ar kuru Šķilbēnu pagastā 2024.gada rudenī aizturētajam Latvijas pilsonim par prettiesisku piedalīšanos karadarbībā Ukrainā Krievijas armijas sastāvā un tīšu nelikumīgu valsts ārējās robežas šķērsošanu piemērota brīvības atņemšanas uz sešiem gadiem un probācijas uzraudzība uz diviem gadiem, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Lasiet arī

Sabiedrība GPS traucējumu skaits Latvijas gaisa telpā piecos mēnešos pieaudzis par 52%

Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) traucējumi Latvijas gaisa telpā šogad pirmajos piecos mēnešos fiksēti 497 reizes, kas ir par 52% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, aģentūrai LETA norādīja VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) pārstāvji.

Ekonomika Latvijas auto eksperts par jaunajām SUV tendencēm (+VIDEO)

Uzņēmumi labi saprot šīs vajadzības, tāpēc tirgū nepārtraukti parādās jauni modeļi.

Pasaule Beidzas ES tirdzniecības atbalsta pasākumi Ukrainai

Pusnaktī beigušies Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības atbalsta pasākumi Ukrainai, kas tika pieņemti pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Sabiedrība Pēdējo dienu notiks iepriekšējā balsošana pašvaldību vēlēšanās

Šodien pēdējo dienu notiks iepriekšēja balsošana pašvaldību vēlēšanās, aģentūra LETA uzzināja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).