Anita Liepa dzimusi 1928.gada 18.janvārī atvaļinātā Latvijas Armijas virsnieka un valsts ierēdnes ģimenē Daugavpilī. 1944.gada oktobrī sakarā ar mātes darba vietas evakuāciju nokļuva Vācijā, kur strādāja par sanitāri kara lazaretē. 1947.gadā pēc ģimnāzijas beigšanas repatriējās.
Pēc universitātes beigšanas 1952-1953.gadā strādāja par skolotāju Istras vidusskolā. 1953.gadā apcietināta un tiesāta par kontrrevolucionāru propagandu. Pēc septiņiem ieslodzījumā un trim nometinājumā pavadītajiem gadiem amnestēta 1956.gadā.
No 1956.līdz 1959.gadam bija mācību daļas vadītāja Bebrenes vidusskolā, pēc tam strādāja par skolotāju Daugavpils 12. vidusskolā, laikraksta "Avangards" kultūras nodaļas vadītāju, Daugavpils Ekskursiju un ceļojumu biroja ekskursiju vadītāju. No 1986.gada līdz 1989.gadam bija Daugavpils Pedagoģiskā institūta docētāja, no 1994. līdz 2001.gadam - laikraksta "Latgales Laiks" ārštata reportiere.
1960.gadā Liepai piešķirts Tautas daiļamata meistares nosaukums.
Kopš 2001.gada nodarbojās vienīgi ar rakstniecību: Liepa ir romānu "Gaisa pils", "Virši zili", "Dženifera", "Ekshumācija", "Kumeļa gadi", "Magoņu pļavā", "Ēnu izrāde", "Lietuvēnu laiks", "Noklusētās lappuses", "Saulesmāsa", "Vējgāze", "Ziemeļvējš", stāstu "Austrumu motīvs", "Kā niedre būsi", "Vecjuru saimniece", Krusta dancis", kā arī vairāku lugu autore.
2005.gadā Anitai Liepai tika piešķirts tituls "Goda daugavpiliete". 2006.gadā rakstniece apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa pirmās pakāpes goda zīmi par mūža ieguldījumu Latvijas kultūrvidē.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri