«Kas ir sieva? Sieva ir vīrietis ar bārdu, kāds iebilst no jums?»

Lielo daļu šodienas Saeimas plenārsēdes aizņēma kārstas diskusijas par viendzimuma pāriem. Respektīvi – pēc frakcijas “Progresīvie” iniciatīvas deputāti apsprieda iespēju 14.Saeimai pārņemt tālākai izskatīšanai Civilās savienības likumprojektu. Kā zināms, šo likumprojektu saka skatīt iepriekšēja Saeima, bet tā arī nepieņēma. Civilās savienības likumprojektā paredzēta arī viendzimuma pāru reģistrācija pie notāra. Konservatīvi noskaņoti deputāti uzskata šo par ģimenes jēdziena devalvāciju. Pēc ilgam debatēm Saeimas vairākums frakcijas “Progresīvie” priekšlikumu noraidīja.

Piedāvājam spilgtākus citātus no deputātu runām.

Mārcis Jencītis (LPV): “Mūsu sabiedrība un 14. Saeima neatzīst homoseksuālas laulības un netaisās tās pielīdzināt ģimenei starp vīrieti un sievieti. Mēs vēlamies saglabāt mūsu nāciju un valsti arī turpmākajām paaudzēm, un tradicionāla ģimene ir vienīgais veids, kā to izdarīt. Ģimenes institūtu vajag veicināt, nevis devalvēt. Mūsu demogrāfija ir katastrofāli slikta, uz vienu jaundzimušo ir divi mirušie. Tā nav vienkārši problēma, tā ir katastrofa. Šo problēmu veicina arī šķirtas ģimenes, jo valstī ir nepietiekošs atbalsts laulību veicināšanai un bērnu dzimstībai.”

Leila Rasima (Progresīvie): “Kolēģi, jūs smagi maldāties, ja domājat, ka varam ar šādām retorikām par tradicionālajām un dabiskajām ģimenēm panākt dzimstības pieaugumu. Ja jūs patiešām uztrauc zemā dzimstība un vēlaties to mainīt, tad, lūdzu, strādājiet pie pavisam citām lietām. Pie tā, lai novērstu nevienlīdzību, lai ģimenes justos drošas par savu rītdienu un lai sievietēm būtu lielāks atbalsts un viņas netiktu sodītas par to, ka viņām ir bērni un alimentus nemaksājoši bērnu tēvi. Ja vēlaties, lai mums Latvijā dzimst vairāk bērnu, tad mums ir jāstrādā, lai iedzīvotāji varētu atļauties nesatraukties nedz par savu, nedz par savu bērnu nākotni.”

Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība): “...Ceturto reizi mēs atgriežamies un tērējam laiku ar jautājumu, kur skaidri zinām, ka šajā Saeimā viņam nebūs vairākums un nebūs vairākums viena iemesla dēļ – tāpēc, ka pēdējās vēlēšanās gandrīz divas trešdaļas vēlētāju – gandrīz –, jo tad būtu nevis 36, kas atbalsta, bet būtu, teiksim, 34. Nu, divas balsis tur ir pāri, tāpēc divas trešdaļas ar kājas spērienu izvadīja divas partijas no Saeimas – tātad “Attīstībai/Par!” un Konservatīvos, kuri kultivē šo nāves ideoloģiju. Saprotu, ka Latvijā vēl joprojām ir daudz – 1,89 miljoni iedzīvotāju. Un šī nāves ideoloģija nav pietiekami uzkultivēta. Tur ir dažādi iemesli. Un man ļoti patīk Oksfordas vārdnīca, es paskatījos, un salīdziniet, paņemiet jauno izdevumu Oksfordas vārdnīcu vai ejiet internetā. Nu es te latviski pats pēc atmiņas nocitēšu. Un tur ir izmainīts, tur ir uzrakstīts – sieviete ir cilvēciska būtne, kas jūtas kā sieviete, kaut dzimšanas brīdī viņas dzimums ir bijis atšķirīgs, vīrietis ir būtne, kas jūtas kā vīrietis, kaut viņa dzimums dzimšanas brīdī ir bijis atšķirīgs.
Tātad pirmais ir sajaukt jēdzienus. Kas ir sieva? Sieva ir vīrietis ar bārdu, kāds iebilst no jums? Dažās valstīs par to ir kriminālsodi ieviesti, ja jūs apstrīdēsiet, ka sieva nevar būt vīrietis ar bārdu. Tātad ģimene... šeit tiek kultivēta ideja visa veida ģimenes.
Mūsu, visu cieņu, ļoti laba rakstniece un pētniece Lipša ir sarakstījusi grāmatu, ko es iesaku izlasīt katram Saeimas deputātam. Pagājušajā gadā iznāca – Kaspars Irbe “Slēptā dzīve. Homoseksuāļa dienasgrāmata 1927– 1949” Rīga: “Ascendum” izdevniecība, ja. Tas ir fantastisks pētījums par Jūrmalas un Rīgas homoseksuālistu dzīvi. Viņa ir interesanta, tur nav nekā nosodoša. Tur jūs uzzināsiet, ka vidēji katram homoseksuālistam nedēļā ir vismaz 10 partneri, ja. Un dzīves laikā viņi ir no, teiksim, dažiem simtiem jeb kā amerikāņi saka – 500 līdz 800 vīriešiem līdz vairākiem tūkstošiem. Par kādām ģimenēm mēs runājam? Par visām ģimenēm vai tikai par dažām? Protams, ka ir izņēmumi, ja. Tur pieci seši izņēmumi varbūt. “

Antoņina Ņenaševa (Progresīvie): “Daudzas no Latvijā dzīvojošām viendzimuma pāru ģimenēm ir reģistrējušas savas attiecības citā Eiropas Savienības dalībvalstī, bet, atgriežoties savā dzimtenē, likuma priekšā viņi atkal ir sveši cilvēki. Tas ir paradoksāli, ka, šķērsojot Valkas un Valgas robežu, mainās pāra attiecību statuss – vienā pusē viņi ir ģimene, bet otrā – sveši cilvēki.”