Kā norāda ministrijā, 2023.gadā tiek noteikts pilnīgs zušu zvejas aizliegums jūras ūdeņos periodā no oktobra sākuma līdz decembra beigām, kā arī katrai dalībvalstij būs vēl papildus jānosaka triju mēnešu zvejas aizliegums zušu intensīvākās migrācijas laikā jūras ūdeņos laika posmā no marta sākuma līdz augusta beigām. Savukārt atpūtas nolūkos zušu ieguve jūras ūdeņos būs aizliegta visa gada garumā.
Aizsardzības pasākumus Eiropas zutim paredzēts attiecināt uz visiem ES ūdeņiem, tai skaitā Baltijas jūru.
Vienlaikus ZM atzīmē, ka padomes laikā tika daudzkārt norādīts, ka zveja nav galvenais un vienīgais iemesls, kas ietekmē zušu stāvokli. Turpmāk jādomā, kā varētu ietekmēt un samazināt tādus faktorus kā zušu dzīvotņu zudumi un migrācijas ceļu pārrāvumi upēs, piesārņojuma pieaugums, slimību izplatība, plēsīgo putnu un dzīvnieku ietekme, zušu nelegāla ieguve un tirdzniecība, un visbeidzot, kā tikt galā ar tām sekām, ko rada klimata pārmaiņas.
Tāpat padomes sanāksmē tika nolemts par ES dalībvalstu zvejas iespējām 2023.gadā dažādos ūdeņos, kas apskalo ES dalībvalstu krastus, kā arī Atlantijas okeāna atklātajos ūdeņos.
Ministrijā norāda, ka Latvijas tiešās intereses bija par zvejas iespējām Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, jo šī regula neskāra zvejniecību Baltijas jūrā, par ko regula pieņemta jau šī gada oktobrī.
Padomes sēdē Latvija uzsvērusi, ka kopš 2017.gada dalībvalstīm nav bijis iespējams izmantot piešķirtās sniega krabju zvejas iespējas Svalbāras ūdeņos. Sniega krabju zveja Latvijai ir būtiska, tādēļ EK aicināta aktīvāk rīkoties, lai nodrošinātu dalībvalstīm regulu doto iespēju izmantošanu.
Ministrijā uzsver, ka Latvijai nav pieņemams, ka Norvēģijas un ES nesaskaņu dēļ zvejas jautājumos ES dalībvalstis nevar īstenot tām pienākošās zvejas tiesības šajos ūdeņos.
Vienlaikus padomes sēdē notika arī diskusijas par situāciju lauksaimniecības tirgū un risinājumiem situācijas stabilizēšanai lauksaimniecības un pārtikas sektorā saistībā ar karu Ukrainā.
Pēc ZM paustā, Latvija sanāksmē atkārtoti uzsvēra, ka pārtikas ražošana un lauksaimniecība ir valsts drošības jautājums, tāpēc ir svarīgi nodrošināt lauksaimniecības uzņēmumu spēju turpināt darbu krīzes situācijā un pielāgoties tirgus apstākļiem. Tam nepieciešams īstenot atbalsta pasākumus, tādēļ Latvija norādījusi, ka būtu jārada iespēja 2023.gadā nozares atbalstam izmantot ES Kopējās lauksaimniecības politikas lauksaimniecības rezervi.
Tāpat Latvija arī norādījusi, ka ir svarīgi mainīt principus finansējuma sadalei dalībvalstu starpā, piemēram, balstoties uz energoresursu cenas inflāciju. Tādā veidā atbalstot tās valstis, kuras šajā krīzē ir cietušas visvairāk.
ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē no 11.decembra līdz 13.decembrim piedalījās ZM valsts sekretārs Raivis Kronbergs.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri