• Muntis,
  • Verners
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


"The Insider": Krievijas oligarhi turpina biznesu Latvijā

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 22:56, 08.12.2022


Rīga, 8.dec., LETA--THE INSIDER. Ar Kremli saistītie Krievijas oligarhi Iskanders Mahmudovs un Andrejs Bokarjevs turpina aktīvu uzņēmējdarbību Latvijā, izdevies noskaidrot tīmekļa izdevumam "The Insider".

Rīga, 8.dec., LETA--THE INSIDER. Ar Kremli saistītie Krievijas oligarhi Iskanders Mahmudovs un Andrejs Bokarjevs turpina aktīvu uzņēmējdarbību Latvijā, izdevies noskaidrot tīmekļa izdevumam "The Insider".

Uzņēmumus Rīgā viņi kontrolē gan personīgi, gan ar starpnieku palīdzību.

Latvijas varasiestādes Bokarjevu un Mahmudovu par draudiem nacionālajai drošībai neuzskata, neraugoties uz to, ka viņi ir Krievijas armijas piegādātāji, "The Insider" ceturtdien norāda publikācijā "Kremļa īstie aģenti Rīgā. Kā kriminālie Krievijas oligarhi, kas saņēmuši Aizsardzības ministrijas pasūtījumus, veic uzņēmējdarbību Latvijā".

Turklāt šie oligarhi joprojām saņem finansējumu Eiropas Savienības (ES) grantu veidā, ko sadala Latvijas iestādes.

Atbilstoši Latvijas uzņēmumu reģistra datiem Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas (RER) akciju 36% kontrolē Krievijas juridiskā persona "TransComponent Holding". Latvijas reģistra datos norādīta Maskavas uzņēmuma vecā adrese Lielajā Lubjankas ielā, tomēr pērn uzņēmums pārcēlies uz Tveru.

Caur juridisko personu ķēdi (uzņēmumiem "Violan" un "Elarium") pa 20% "TransComponent Holding" akciju pieder Mahmudovam un Bokarjevam. Pārējās uzņēmuma daļas pieder viņu partneriem, kas plašākai sabiedrībai nav tik pazīstami.

Bokarjevs un Mahmudovs ir seni Kremļa draugi, norāda "The Insider".

Ar savu uzņēmumu, tādu kā UGMK, "Kuzbassrazrezugoļ" un "Transmašholding", starpniecību viņi Krievijā kļuvuši par vieniem no lielākajiem valsts darbuzņēmējiem.

Oligarhi ir arī Krievijas Aizsardzības ministrijas piegādātāji.

Viens no viņu biznesa partneriem bruņojuma koncernā "Kalašņikov" bija Aleksejs Krivoručko. Šobrīd viņš ir Krievijas aizsardzības ministra vietnieks.

Bokarjevs un Mahmudovs no koncerna "Kalašņikov" aizgājuši, bet ar savu uzņēmumu "Kolomenskij zavod" turpināja piegādāt dīzeļmotorus Krievijas karakuģiem.

Latvijas uzņēmuma RER galvenā daļa 46% apmērā pieder Maskavas uzņēmumam "Krona Grup". Kā noskaidroja "The Insider", arī aiz tās stāv Bokarjevs un Mahmudovs.

Šo Krievijas oligarhu darījuma saites aptvērušas arī abas pārējās Baltijas valstis, bet viņu kontrolētajam uzņēmumam RER ir darījumi daudzviet Eiropā.

Uzņēmums arī apgūst līdzekļus, ko piešķir ES uzņēmējdarbības atbalsta fondi, norāda "The Insider". Šobrīd RER piedalās Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstītā projektā, kura apjoms ir 527 000 eiro.

Neraugoties uz Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija dibinātā Korupcijas apkarošanas fonda un Navaļnija personīgajiem aicinājumiem, ES līdz šim nav noteikusi sankcijas Bokarjevam un Mahmudovam. Šobrīd viņi ir tikai Lielbritānijas sankciju sarakstos.

Elektrovilcienu iekārtu ražotāja AS "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca" pagājušajā gadā strādāja ar 32,693 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 52,3% mazāk nekā 2020.gadā, savukārt kompānija cieta zaudējumus 2,818 miljonu eiro apmērā, pretēji peļņai gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka kompānijas finanšu situācija pērn pasliktinājusies.

Apgrozījuma kritumu ietekmēja ražošanas apjomu samazināšanās par aptuveni 50% salīdzinājumā ar 2020.gadu, kas bija saistīta ar pasūtījumu apjomu samazināšanu vai pārcelšanu uz 2022.gadu no uzņēmuma pircēju puses.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Uz vienotā Sabiedriskā medija valdes locekļu amatiem izvirzīts 21 kandidāts

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izsludinātajā konkursā uz pieciem topošās VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekļu amatiem otrajai kārtai izvirzīts 21 pretendents.

Sabiedrība Galīgajā lasījumā skatīs grozījumus valsts valodas stiprināšanai darba tirgū

Plānots, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības, veicot darba pienākumus, izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām.

Sabiedrība Atbalsta aizliegumu reklamēt alkoholisko dzērienu cenas vai atlaides

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien pirms trešā lasījuma atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz Latvijā ieviest aizliegumu alkoholisko dzērienu audio un audiovizuālajās reklāmās reklamēt šo dzērienu cenas vai atlaides.

Sabiedrība CVK piedāvā uzlabot vēlēšanu zīmes. Kā tās izskatīsies?

Par vēlēšanu sistēmu sagatavošanu atbildīgā Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) norāda, ka pašreizējais biļetens ir problemātisks, jo tiek bieži pieļauta kļūda - kādu kandidātu neatbalstot, vēlētājs ievelk rombiņā mīnusu, nevis izsvītro vārdu.

Lasiet arī

Sabiedrība Noraida priekšlikumu kandidātu sarakstus iesniegt būtiski agrāk pirms vēlēšanām

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti šodien noraidīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšlikumu partiju deputātu kandidātu sarakstus prasīt iesniegt ne vēlāk kā 120 dienas jeb četrus mēnešus pirms vēlēšanām.

Sabiedrība VDD komentē «TikTok» un «Telegram» iespējamu bloķēšanu Latvijā

Lēmumam par sociālo tīklu "TikTok" un "Telegram" iespējamu bloķēšanu ir jābūt politiskam, turklāt, lai šāds risinājums būtu efektīvs, par ierobežošanu būtu jāvienojas vismaz visām trim Baltijas valstīm, šādu vērtējumu vēstulē Saeimai paudis Valsts drošības dienests (VDD).

Sabiedrība Uz vienotā Sabiedriskā medija valdes locekļu amatiem izvirzīts 21 kandidāts

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izsludinātajā konkursā uz pieciem topošās VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekļu amatiem otrajai kārtai izvirzīts 21 pretendents.

Sabiedrība Galīgajā lasījumā skatīs grozījumus valsts valodas stiprināšanai darba tirgū

Plānots, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības, veicot darba pienākumus, izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām.